Sestdien no rīta Kijevas Neatkarības laukuma skatuvē viens no opozicionāriem izkliedza „Vara ir mūsu!”, opozicionāri spriež, ka vara Ukrainā pieder tautai, un prezidentam Janukovičam tas būtu jāsaprot. Protestētāji sagaida strauju rīcību un vairāku likumu pieņemšanu, lai nostiprināt opozīcijas un Janukoviča sarunās panākto vienošanos.
Taču ātrām pārmaiņām šobrīd ir radušies šķēršļi. Piemēram, lai apstiprinātu parlamenta atbalstīto 2004.gada konstitūciju, ka samazina prezidenta pilnvaras un palielina parlamenta lomu, nepieciešams prezidenta atbalsts, bet pašlaik nav droši zināms, kur atrodas Janukovičs. Radā nav arī valdošās prezidenta partijas pārstāvju, ziņoja Dragiļeva.
Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Vladimirs Ribaks ir atkāpies no amata slimības dēļ, vēsta raidsabiedrība BBC. Atkāpies arī pirmais vicespīkers, komunistu pārstāvis Igors Kaļetniks. Vēlāk par Radas spīkeru tika iecelts opozīcijas frakcijas „Baķevščina” deputāts Aleksandrs Turčinovs, un parlaments atsāka darbu. Parlaments apstiprināja 2004.gada konstitūcijas redakcijas atjaunošanu, opozicionāres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu no cietuma, arī izteica neuzticību Ukrainas ģenerālprokuroram Viktoram Pšonkam.
Prezidenta atrašanās vieta joprojām nav zināma. Sestdienas rītā žurnālisti pārliecinājās, ka prezidenta rezidencē neviena nav. No rīta arī izskanēja pieļāvumi, ka prezidents atrodoties Harkovā, taču oficiāli tas nav apstiprināts.
Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis tikmēr žurnālistiem atklāja, ka sarunu laikā ar opozīciju Janukovičs paziņoja, ka prasīs politisko patvērumu Krievijā, kā arī nesolīja nepiedalīties nākamajās vēlēšanās, ziņo Ukrainas masu mediji. Sikorskis arī pauda pārliecību, ka iespējas pierunāt Janukoviču atkāpties nekavējoties, kā to pieprasa daļa protestētāju, „ir tuvu nullei”.
Dragiļeva Latvijas Radio stāstīja, ka situācija Kijevā atkal ir saspringta. Sestdien Ukrainā ir izsludināta sēru diena, taču aug saspīlējums starp bojāgājušo opozicionāru un upuru tuviniekiem, un nav neviena, kas šīs abas puses pārstāvētu un veicinātu dialogu. Lai gan pretestības nav, saspīlējums pieaug.
Jau ziņots, ka piektdien Janukovičs un opozīcija parakstīja vienošanos, kas paredz nekavējoties uzsākt konstitucionālo reformu ne vēlāk kā decembrī sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Tāpat paredzēts apstiprināt jaunu vēlēšanu likumu, izmeklēt vardarbības aktus, neizsludināt valstī ārkārtas stāvokli. Vienošanās arī paredz, ka abām pusēm ir aktīvi jāiesaistās dzīves normalizēšanā gan Kijevā. Augstākā Rada jau atbalstīja 2004.gada konstitūciju.
Protesti Kijevā sākās 21.novembrī, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika šonedēļ, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
