Latvijas Radio speciālkorespondente Ella Semjonova no Atēnām ziņoja, ka vēl stundu pirms iecirkņu slēgšanām nebija zināma vēlētāju aktivitāte, visticamāk, tā būs zemāka nekā janvārī, kad balsot devās 64%, un tā pat varētu būt zemākā kopš Otrā pasaules kara laika.
Neiztika arī bez kurioziem, piemēram, kāds pensionārs, kurš ļoti gribēja nobalsot, bet nevarēja pats doties uz vēlēšanu iecirkni, tāpēc viņš izsauca “ātro palīdzību” un tā nokļuva līdz iecirknim.
Bet Grieķijas sabiedrībā valda arī zināms nogurums, kāda sieviete Latvijas Radio atzina, ka nobalsoja, vadoties pēc sajūtām, “uz labu laimi”.
Aptaujas liecina, ka neviena no partijām tajās negūs pārliecinošu uzvaru. Tādēļ nākamā valdība, visticamāk, būs jāveido šaurākai vai plašākai koalīcijai.
Lai kura no partijām gūtu uzvaru, tai nāksies īstenot smagas ekonomiskās reformas, ko Atēnas apsolījušas starptautiskajiem aizdevējiem apmaiņā pret trešo finanšu palīdzības programmu.
Partiju līderi balso un aicina izvēlēties labāku nākotni
Grieķijas valsts prezidents Prokops Pavlopuls pēc nobalsošanas klātesošajiem žurnālistiem teica: „Es esmu pārliecināts, ka visa vēlēšanu procedūra tiks vadīta tādā veidā, lai atspoguļotu valsts vēsturi un demokrātijas tradīcijas. Ceru, ka rezultāti attaisnos milzīgos tautas un jaunatnes upurus Eiropā un beidzot apzināsimies, ka humānās vērtības ir galvenais, kas mums pieder.”
Grieķijas parlamenta vēlēšanas
- Šogad vēlēšanās var piedalīties 9 836 997 Grieķijas pilsoņi
- Grieķijas parlamentā ir 300 vietas
- Iekļūšanai parlamentā jāpārvar 3% barjera
- Partija, kas uzvar vēlēšanās, iegūst 50 vietu bonusu
- Par iekļūšanu parlamentā cīnās 19 partijas un 5 apvienības
2015.gada 25 janvāra vēlēšanu rezultāti:
- “Syriza”- 36,6%
- “Jaunā demokrātija” – 27,8%
- “Zelta rītausma” – 6,3%
- “To Potami” – 6,1%
- Grieķijas Komunistu partija – 5,5%
- “Neatkarīgie grieķi” – 4,8%
- Sociālisti PASOK – 4,7%
Avoti: Greekreporter.com, ekathimerini.com
Vangelis Meimarakis, kurš ir partijas „Jaunā demokrātija” prezidents, uzskata, ka vēlēšanu diena ir svētku diena: „Šodien pilsoņi runā ar vēlēšanu balsīm. Es ticu, ka viņi vēlas atvairīt tumsu, melus, postu, nabadzību un atgriezt taisnību un pareizību. Ceru, ka visiem grieķiem būs labāka nākotne, neatkarīgi no viņu balsošanas izvēles.”
„Mūsu prioritāte šajās vēlēšanās ir mūsu valsts jaunatne. Mēs mudinām jauniešus neatbalstīt nepiedalīšanos vēlēšanās, īgnumu un uzskatu „visi jau ir vienādi”, jo šīs trīs lietas noved pie memorandiem un taupības pasākumiem. Šodien mēs neatbalstām memorandus un taupības pasākumus, lai atturētu jauniešus no emigrēšanas un būtu iespējas atrast darbu mūsu valstī,” sacīja Panajotis Lafazanis, partijas „Tautas vienotība” vadītājs.
Aģitācija pie vēlēšanu iecirkņiem:
Vēlēšanu iecirknī partijas „Neatkarīgie grieķi” vadītājs Panos Kamenos uzsvēra, ka šodienas vēlēšanās vēsts, kas jānosūta grieķu tautai, ir pārliecība par nākotni vai arī imunitāte pagātnei. Viņš arī pauda pārliecību, ka šonakt Grieķijai būs valdība, kā arī norādīja, ka valsts lielākie ienaidnieki ir nesaskaņas un korupcija.
PASOK prezidente Fofi Jenimata pēc savas balss nodošanas, atklāja, ka pirmsvēlēšanu periodā partija izvēlas neiesaistīties bezmērķīgos konfliktos: „Asinis nevar pārvērst par ūdeni. Mēs mudinām visus tos, kuri uzticējās mums pagātnē, pagodināt mūs vēlreiz. Cerība pieprasa koalīciju. Mēs varam būt stabilitātes un sadarbības garants progresīvu reformu plānam. Grieķijai ir nepieciešama stabila četru gadu termiņa valdība, kas atstās pagātnē memorandus un krīzes, neiznīcinot grieķu tautu. Šonakt ir jābeidzas divpartiju bezjēdzīgajam konfliktam. Šis ir grieķu tautas laiks.”
Stavros Teodorakis, kurš ir partijas „Potami” līderis izteica cerību, ka šoreiz cilvēki balsos citādāk savu bērnu nākotnes dēļ: „Neatgriezīsimies pagātnē. Grieķija to spēj, un mēs arī to spējam. Sākot ar šo vakaru, mums ir jābūt gataviem maziem, bet taisnīgiem kompromisiem. Viss ir atkarīgs no mūsu spējas panākt kompromisu.”
Interese par vēlēšanām mazinās; cilvēki noguruši
Krietni vien ir samazinājusies mediju interese par svētdien notiekošajām Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanām salīdzinājumā ar parlamenta vēlēšanām, kas notika šī gada janvārī.
20.septembra vēlēšanām ir reģistrēti 9 836 997 vēlētāji, no kuriem 108 464 ir jauni vēlētāji (pirmo reizi ieguvuši tiesības balsot). Visā valstī ir 56 vēlēšanu apgabali, kuros izvietoti 19 457 vēlēšanu iecirkņi, kas ir atvērti no 7 rītā līdz 7 vakarā.
| Akreditētie žurnālisti | TV kanāli | Radio stacijas | Laikraksti | Ziņu aģentūras | |
|---|---|---|---|---|---|
| Vēlēšanās 25.janvārī | 876 | 100 | 27 | 84 | 27 |
| Vēlēšanas 20.septembrī | 487 | 50 | 19 | 33 | 20 |
Atšķirībā no janvārī notikušajām vēlēšanām, 20.septembrī vēlētājiem nav iespējams izteikt savas simpātijas vai antipātijas, atzīmējot ar krustiņu vai svītrojot deputāta amata kandidātu vārdus. Ja partijai izdodas pārvarēt 3% barjeru, vietas parlamentā tiek sadalītas atbilstoši kārtam numuram partijas kandidātu sarakstā.
Grieķijā, kad vēlēšanu iecirkņi ir slēgti un visas balsis saskaitītas, rezultāti faksa veidā parasti tiek nosūtīti Iekšlietu ministrijai, šoreiz 5 000 vēlēšanu iecirkņi tiesas pārstāvju uzraudzībā rezultātus nosūtīs, izmantojot mobilā tālruņa aplikāciju.
Stavrula Dusi ikdienā ir pašvadības juriste un strādāja vēlēšanu iecirknī gan janvārī, gan arī tagad, septembrī, tomēr sarunā ar lsm.lv viņa atklāj, ka nevar objektīvi salīdzināt abas dienas, jo pirms tam ir strādājusi citā Atēnu rajonā.
„Atbilstoši valsts likumdošanai tie, kuri strādā par juristiem, notāriem vai kādā citā amatā tieslietu nozarē, var aizpildīt pieteikuma anketu darbam vēlēšanu iecirknī. Ir iespējams izvēlēties, kurā apgabalā vēlas strādāt, bet konkrēts iecirknis (balsošana notiek skolās, kas nozīmē, ka katru reizi, kad ir vēlēšanas, piektdienās un pirmdienās mācības nenotiek) tiek noteikts izlozes kārtībā,” saka Stavrula.
„Darbā ierodamies piektdien, saņemam visus dokumentus, papīrus un iekārtojam klasi. Mazliet darba ir arī sestdienās, kad jāaizpilda un jāsagatavo dažādi dokumenti. Darbs ir grūts un atbildīgs. Par nostrādātajām dienām tiek saņemta samaksa, kas ir atkarīga no pienākumu apjoma. Janvārī saņēmu 650 eiro, tagad būs mazāk – 350-450 eiro, jo nav jāskaita ne plusiņi, ne mīnusiņi.” Stavrula nobeigumā saka, ka diena ir samērā mierīga, un to skaidro ar to, ka ļaudis ir noguruši no vēlēšanām. Viņasprāt, deviņu mēnešu laikā trīs vēlēšanas ir pārāk daudz, turklāt liela daļa joprojām nav izvēlējušies, par ko balsot.
Lsm.lv vēlēšanu iecirknī novēroja, ka balsot ierodas vecāka gadagājuma cilvēki. Netika sastapts neviens jaunietis. Daži savu izvēli izdarīja ļoti ātri, citiem bija nepieciešams laiks mazliet padomāt un caurskatīt visu partiju kandidātu sarakstu.
Kāda sieviete atvadoties teica: „Nu tad pēc četriem mēnešiem satiksimies atkal!”
Vēlēšanu iecirknī diena paiet klusi:
