Somijas parlamenta spīkers Matti Vanhanens sacījis, ka no aizsardzības viedokļa vieglāk būtu izvietot Somijas karaspēku Ālandu salās, taču šāds priekšlikums netiek virzīts.
Ālandu iedzīvotājiem pašiem ir jāizlemj, vai viņi vēlas sākt procesu, lai mainītu salu statusu, kas balstīts starptautiskajos līgumos.
Autonomais arhipelāgs sastāv no tūkstošiem salu un atrodas pie ieejas Botnijas līcī Baltijas jūrā starp Somiju un Zviedriju. Demilitarizētais un neitrālais statuss tika noteikts Parīzes miera līgumā pēc Ālandu kara 19. gadsimta vidū un tika atjaunots 1921. gada Ženēvas konvencijā.
Trešais līgums, kas noteica Ālandu statusu, tika parakstīts 1940. gadā, saskaņā ar kuru Padomju Savienībai tika piešķirtas tiesības uz militāru uzraudzību šajā apgabalā.
KONTEKSTS:
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Somijā un Zviedrijā strauji ir pieaudzis iedzīvotāju un politiķu atbalsts dalībai pasaulē spēcīgākajā militārajā aliansē. Abas valstis ir krietni pietuvojušās lēmumam par pievienošanos NATO, un attiecīgs pieteikums varētu tikt iesniegts jau šovasar.
Somijai ir vairāk nekā 1300 km gara robeža ar Krieviju. Tāpat kā Baltijas valstis, arī Somija savulaik bija daļa no Krievijas impērijas, bet pagājušā gadsimta 40. gados Somijai atšķirībā no Baltijas valstīm izdevās nosargāt savu neatkarību un izvairīties no padomju okupācijas. Ziemas karā Somija nosargāja savu neatkarību, bet zaudēja ap 10% teritorijas.
Zviedrija ir atšķirīgā situācijā, jo ļoti lepojusies ar savu neitralitāti un jau vairāk nekā 200 gadu nav iesaistījusies karos. Zviedrija palika neitrāla gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā. Taču pēdējā laikā arī zviedri ir satraukti par savu drošību, jo no Krievijas puses izskanējuši draudi ieņemt stratēģiski svarīgo Gotlandes salu.
