Somijai un Zviedrijai turpinot ceļu uz NATO, jau tiek rīkotas pirmās kopīgās mācības ar NATO spēkiem. Un sabiedrībā spriež pat par to, vai NATO te gatavojas izvietot arī kodolieročus. Politiķu izteikumi gan liecina, ka tomēr ne.
"Somija negrasās noteikt vai veikt jebkādus ierobežojumus mūsu dalībai NATO. Bet es uzskatu, ka NATO nevirza kodolieroču izvietošanu uz Somiju, un mums nav šobrīd tādu plānu lūgt to darīt. Tāpēc tas nav darba kārtībā," sacīja Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens.
Līdzīgi norādīja Ziemeļvalstu padomes prezidents Erki Tuomioja: "Manuprāt, Ziemeļvalstīm vajadzētu palikt iesaistītām atbruņošanā no kodolieročiem un kodolieroču izplatības apturēšanā. Es nedomāju, ka kodolieroču esamība jebkurā no Ziemeļvalstīm jebkādā veidā veicinātu mūsu drošību. Drīzāk pretēji."
Vairāk tiek domāts par Somijas pilsoņu vēl lielāku iesaisti valsts aizsardzībā. Somijā sen jau ir obligātais dienests vīriešiem. To pieņemts uzskatīt par pašsaprotamu.
"Tu izaudz un iemācies daudzas lietas dienestā. Es tur daudz ko uzzināju. Ne tikai to, kas attiecas uz armiju, bet arī vispār par dzīvi. (..) Es domāju, ka tas izaudzināja mani par līderi. Es izgāju tur apmācības vadības zinībās... Tas man daudz ko iemācīja," pastāstīja Somijas pilsonis Verners.
Protams, ir arī izņēmumi. Piemēram, Matss atklāja, ka izcietis sodu – vienu gadu cietumā par atteikšanos no dienesta. "Tas bija tāpēc, ka es atteicos ņemt rokās ieročus. Manuprāt, armija balstās uz nogalināšanu. Un es nevienu negribu nogalināt," skaidroja Matss.
Šajā jautājumā Matsa skatījumu nav mainījis arī Krievijas karš Ukrainā: "Es gribu aizstāvēt savu valsti. Pilnīgi noteikti. Bet es negribu būt frontē. Tas vairāk ir tāds principa jautājums. Bet pašreizējā situācijā tas patiesībā nav mainījis manas domas par obligāto dienestu. Es domāju – tas ir joprojām vajadzīgs un labs cilvēkiem, kas vēlas tur doties. Bet tikai tad, ja ir iespēja arī neiet."
Tikmēr sievietēm ir brīvprātīga izvēle – doties dienestā vai ne. Atsaucība tam gan ir bijusi ļoti neliela.
Somijas pilsone Lotta atzina, ka nevēlas doties dienestā: "Nē! Jo es varu darīt kaut ko citu, nevis pavadīt laiku armijā. Tā es domāju. Varu studēt un nodarboties ar kaut ko citu."
"Es tiešām neatbalstu militāro… Tāpēc atbilde ir – nē. (..) Es domāju, ka cilvēkiem vairāk vajadzētu būt prasmēm, kā sarunāties, nevis mācīties, kā lietot ieročus," sacīja arī Irisa.
Tomēr parlamenta opozīcija ir aktualizējusi ideju par obligātu iesaukumu arī sievietēm.
"Tas ir mazliet tāds ātrs jautājums. Bet kāpēc lai sievietes to nedarītu, ja jau vīrieši to dara?" pauda Somijas pilsonis Oskars.
Izvairīgs par ieceri ir Somijas aizsardzības ministrs Anti Kaikonens:
Vai Ukrainas kara laikā ir kaut kas mainījies cilvēku uzskatos par obligāto militāro dienestu?
Es teiktu, ka īsti ne. Somijas iedzīvotāji ir ļoti gatavi aizstāvēt mūsu valsti. Un lielākā daļa jauno vīriešu iziet karaklausību, un patiesībā arī arvien vairāk sieviešu grib to darīt. Sistēma Somijā darbojas ļoti labi. Un tas ir viens ļoti svarīgs stūrakmens mūsu valsts aizsardzības spējām.
Bet jūsu attieksme pret sieviešu obligāto dienestu?
Mēs gatavojamies spert jaunus soļus. Tur būs kopīgs pasākums gan jauniešiem, gan jaunietēm par militāro dienestu turpmākajos gados. Bet pašreizējā brīdī ne vairāk. Taču esmu pārliecināts, ka šī diskusija nākotnē vēl turpināsies.
