Slovēnijas ministrs vizītē Rīgā uzsver ES Atjaunotnes fonda nozīmi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vienošanās par finanšu ietvaru, kas Eiropas valstīm kalpotu kā drošības spilvens, cenšoties pārvarēt Covid-19 radītās sekas, ir Eiropas Savienības (ES) tuvāko divu mēnešu galvenā prioritāte, to akcentēja Slovēnijas ārlietu ministrs Anže Logars savas vizītes laikā Rīgā.

Slovēnijas ārlietu ministrs Anže Logars
00:00 / 01:11
Lejuplādēt

Eiropas līderi jūlija samitā vienojās par finanšu ietvaru, kas Eiropas valstīm kalpotu kā drošības spilvens – Atjaunotnes fonds, taču ieviest dzīvē dotos solījumus nav izdevies. Kā minēja Logars, tad šobrīd ir daudz diskusiju par dažādiem priekšnoteikumiem finansējuma saņemšanai, taču, viņaprāt, ir svarīgi, lai dalībvalstis un institūcijas atrod kopīgu viedokli un nepolitizē šo jautājumu, jo uz spēles ir likta Eiropas Savienības dalībvalstu nākotne. Īpaši aktuāli tas esot visvairāk skartajās valstīs – Spānijā un Itālijā. 

Anže Logars iepazīstināja Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība") ar nākamgad paredzētās Slovēnijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē galvenajām prioritātēm. To vidū ir sarunas par ES daudzgadu budžetu un Atjaunotnes fonda finansējuma pieejamību.

Tāpat abi ministri pauda gandarījumu par Latvijas un Slovēnijas divpusējām attiecībām, kā arī pārrunāja ES starptautiskos jautājumus.

Apspriežot globālos izaicinājumus, Rinkēvičs norādīja, ka attiecībām ar Krieviju ir jābalstās uz stingriem principiem, starptautisko tiesību ievērošanu un citu valstu teritoriālās integritātes respektēšanu. Šajā jautājumā svarīgi saglabāt Eiropas un transatlantisko vienotību.

Viens no aktuālajiem jautājumiem, ko ministri pārrunāja, bija arī par Covid-19 izplatību Eiropā. Īpaši satraucoša situācija ir pašā Slovēnijā.

Slovēnijā, kur dzīvo aptuveni divi miljoni cilvēku, pēdējo nedēļu ik dienu atklāj vairākus simtus jaunu Covid-19 gadījumu. Kopumā sasirguši vairāk nekā 15 ar pusi tūkstoši, bet miruši 200 pacientu. "Klīniskais centrs gatavojas papildu telpu atvēršanai. Gatavojoties epidēmijas apkarošanai, izvietosim papildu gultas intensīvajai terapijai," norādīja Infektoloģijas klīnikas vadītāja Tatjana Zupanca.

Ņemot vērā inficēto lielo skaitu, Slovēnijas Sabiedrības veselības aģentūrai arī nācies atzīt, ka inficēto kontaktus vairs nav iespējams izsekot. Varasiestādes uz 30 dienām valstī izsludinājušas epidēmijas stāvokli.

Nepieciešamību pēc šāda soļa intervijā LTV raidījumam "Panorāma" skaidroja ministrs Anže Logars: "Tas mums sniedz plašākas iespējas piemērot papildu pasākumus. Tiek apspriesti sodi un stingrāki ierobežojumi, lai valdība būtu darījusi visu iespējamo vīrusa izplatības apstādināšanā. Vienlaikus liela atbildība gultas uz mūsu iedzīvotājiem. Viņiem jārīkojas tā, lai neapdraudētu sevi un citus."

Valdība cer, ka ar stingrākiem ierobežojumiem vīrusa izplatību izdosies apstādināt. Rezultātu varēšot redzēt pēc aptuveni divām nedēļām. Slovēnijā aizliegts pulcēties vairāk nekā sešiem cilvēkiem vienlaikus. Daudzviet obligāta ir sejas masku valkāšana, ierobežota bāru un kafejnīcu darbība, bet lielākā daļa mācību norit attālināti. Laikā no deviņiem vakarā līdz sešiem rītā ieviesta komandantstunda.

Daļa sabiedrības jaunos ierobežojumus pieņem, bet daļa ir neizpratnē. Tāpat kā citās valstīs, arī Slovēnijā daļa sabiedrības krasi vērsusies pret jaunajiem ierobežojumiem, apšaubot situācijas nopietnību. Sociālajos tīklos strauji izplatījušās viltus ziņas par Covid-19.

"Vai iemesls ir cīņa pret valdību, vai cīņa pret ekspertiem, man grūti pateikt. Es uzskatu, ka mums šajā laikā vajadzētu drīzāk parādīt, cik vienoti esam. Mudinu visus ievērot ierobežojumu un rīkoties atbildīgi," sacīja Logars.

Maijā Slovēnija bija pirmā Eiropas valsts, kas pasludināja epidēmijas beigas pēc vīrusa uzliesmojuma pirmā viļņa un bija piemērs citiem. Līdz rudens sākumam valstī reģistrēja salīdzinoši nelielu skaitu inficēto.

Logars uzskata, ka vīruss izplatījies pēc tam, kad cilvēki atsākuši vairāk ceļot: "Vasarā bija daudz tūristu, cilvēki vairāk pulcējās. Tagad rudenī infekciju skaits aug. Otrā uzliesmojuma laikā ierobežot cilvēku pārvietošano,s un pulcēšanos ir daudz grūtāk."

Kā apgalvo Slovēnijas ārlietu ministrs, šobrīd valsts veselības aprūpes sistēma ar slimnieku skaitu tiek galā. Vienlaikus valdība gatavojas dažādiem scenārijiem. Netiek izslēgts, ka, pieaugot inficēto skaitam, varētu pietrūkst mediķu un aprīkojuma, kā tas, piemēram, bija Čehijā.

KONTEKSTS:

2020. gada 21. oktobrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar Slovēnijas Republikas ārlietu ministru Anži Logaru, kurš Rīgā bija ieradies darba vizītē. 

Slovēnija ES Padomē prezidēs 2021. gada otrajā pusē. Logars iezīmēja Slovēnijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātes – noturību Covid-19 krīzes kontekstā, kiberdrošību, ES spējas reaģēt uz krīzes situācijām; ekonomiskās bāzes attīstīšanu un ekonomikas atjaunošanu, tiesiskumu un ES attiecības ar kaimiņu reģioniem, īpaši Rietumbalkāniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti