Hegera vadītā mazākuma valdība ceturtdien neizturēja uzticības balsojumu.
Čaputovai vai nu jānosauc jauns premjera kandidāts, vai jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas, ja tam piekritīs parlaments.
Čaputova lūdza Hegeru un viņa vadīto kabinetu turpināt darbu pagaidu valdības statusā, līdz būs iespējams izveidot jauno valdību, bet norādīja, ka pirmstermiņa vēlēšanas būtu labāks risinājums.
"No politisko līderu reakcijas pēc vakardienas parlamenta lēmuma ir redzams, ka nav vēlēšanās veidot jaunu valdību (..) ar parlamenta atbalstu," norādīja prezidente.
"Tāpēc es vēlos lūgt jūs un citus politiskos līderus spert visus nepieciešamos soļus, lai pasākumi, kas novedīs pie pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, tiktu īstenoti vēlākais līdz janvāra beigām," Čaputova sacīja Hegeram.
Hegera valdība darbu sāka pērn aprīlī pēc tam, kad iepriekšējais Slovākijas premjerministrs Igors Matovičs demisionēja saistībā ar asu kritiku par koronavīrusa pandēmijas krīzes vadību un lēmumu iegādāties Krievijā izstrādāto Covid-19 vakcīnu "Sputņik V".
Hegera valdības koalīciju veidoja konservatīvā populistiskā partija "Parastie cilvēki un neatkarīgās personības" (OLaNO), liberālā partija "Brīvība un solidaritāte" (SaS), kā arī partijas "Par cilvēkiem" un "Mēs esam ģimene". Taču septembra sākumā SaS pameta koalīciju, kas zaudēja vairākumu parlamentā.
Opozīcijas partijas, tai skaitā SaS, gāza Hegera valdību, kritizējot to par haotisku vadības stilu un nepietiekamu atbalstu tautai enerģētikas krīzē.
Kārtējās parlamenta vēlēšanas Slovākijā gaidāmas 2024. gada februārī. Pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanai nepieciešams plašs atbalsts parlamentā, ko nodrošināt varētu būt sarežģīti.
Pirmstermiņa vēlēšanas var ietekmēt Slovākijas atbalstu kaimiņos esošajai Ukrainai, īpaši, ja pie varas nāks kreisā opozīcija, kas pašlaik ir sabiedriskās domas aptauju priekšgalā un kritiski vērtē militāro palīdzību Kijivai.
Politiskā satricinājuma dēļ Slovākija var arī palikt bez 2023. gada budžeta, jo līdz šim nav bijis pietiekams atbalsts valdības plānu apstiprināšanai.
