Ir zināms, ka Francijas un Vācijas ministri ir mudinājuši Poliju nogaidīt ar jaunā likuma piemērošanu un neatbrīvot no amata Augstākās tiesas tiesnešus, pirms Eiropas Savienības Tiesa ir izteikusi viedokli par vasarā pieņemto strīdīgo likumu.
Visasākais jautājums diskusijās par situāciju Polijā ir tieslietu sistēmas neatkarība. Eiropas Komisija, kā arī citas starptautiskās organizācijas, uzskata, ka valdošie politiķi Varšavā mēģina pakļaut tiesas savai kontrolei.
Tikai no pagājušā gada augusta līdz šā gada februārim Polijas tieslietu ministrs bez īpašiem paskaidrojumiem ir atlaidis no amata vairāk nekā 70 tiesu priekšsēdētājus.
Bet vasarā spēkā stājās likums, kas pazemina Augstākās tiesas tiesnešiem obligāto pensionēšanās vecumu. Tādēļ amatu piespiedu kārtā ir jāpamet ievērojamam tiesnešu skaitam, tostarp arī Augstākās tiesas priekšsēdētājai Malgožatai Gersdorfai. Un pastāv bažas, ka šo tiesnešu vietā amatā tiks ielikti esošai varai lojālie cilvēki.
Tādēļ Vācijas Eiropas lietu ministrs Mihaels Rots pirms sanāksmes Briselē ir nodēvējis visus līdzšinējos Polijas argumentus par nepārliecinošiem.
“Šodien mūsu darba kārtībā atkal ir jautājums par tiesiskumu Polijā. Mūs joprojām līdz galam nepārliecina Polijas izteiktie apsvērumi. Eiropas Savienībā visiem ir svarīgi ievērot tiesiskuma principus bez jebkādām atrunām. Šie principi ir arī jāaizstāv. Un tas nav tikai Eiropas Komisijas, bet arī katras dalībvalsts uzdevums,” sacīja Rots.
Ir zināms, ka Francijas un Vācijas pārstāvji vēlas, lai Polija nogaida ar piespiedu tiesnešu pensionēšanos, līdz Eiropas Savienības Tiesa ir paspējusi izvērtēt jauno likumu.
Polijas valdība līdz šim ir turpinājusi uzsvērt, ka tieslietu reforma ir nepieciešama, lai attīrītu sistēmu no veciem komunistiem.
Latvijas nostāja šajā jautājumā ir piesardzīga. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica no partijas “Vienotība” uzsvēra, ka visām pusēm ir jāturpina meklēt risinājumu.
“Šajā situācijā saruna ir optimālais risinājums. Un mēs patiešām ceram, ka sarunu gaitā tiks rasts visiem pieņemams risinājums un ka nebūs jānonāk līdz balsojumam,” pauda Kalniņa-Lukaševica.
Tomēr eļļu ugunī pielēja pirmdien pieņemtais Eiropas Tieslietu padomju tīkla lēmums apturēt Polijas Nacionālās tieslietu padomes darbību tajā. Šī ietekmīgā organizācija ir pamatojusi Polijas pagaidu izslēgšanu ar to, ka šajā valstī vairs netiek ievēroti pat minimālie neatkarības standarti tiesnešu iecelšanas procesā. Arī citas starptautiskās tieslietu organizācijas ir paudušas bažas par politiķu centieniem vājināt tiesu sistēmas neatkarību Polijā.
