Serbu kara noziedzniekam piespriež 45 gadus cietumā

Bosnijas un Hercogovinas tiesa piespriedusi 45 gadus cietumā serbu kara noziedzniekam Veselinam Vlahovičam, kurš pazīstams ar iesauku „Grbavicas monstrs”. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nežēlīgākajiem 90. gadu Balkānu kara noziedzniekiem. Arī piespriestais sods ir bargākais, kādu jebkad saņēmis Bosnijas tiesā notiesātais kara dalībnieks.

"Grbavicas monstrs" Veselins Vlahovičs jeb Batko 1992.-1995. gada Bosnijas un Hercogovinas kara laikā darbojās Bosnijas serbu militārajā grupējumā „Baltie eņģeļi”. Tiesa atzinusi, ka viņš vainojams 31 cilvēka nogalināšanā, 13 sieviešu izvarošanā, kā arī desmitiem civiliedzīvotāju spīdzināšanā un aplaupīšanā serbu okupētajos Sarajevas Grbavices, Vraces un Kovačiču piepilsētās.

Kopumā apsūdzība sastāvēja no 66 punktiem ,un tiesas procesa laikā tika nopratināts vairāk nekā simts liecinieku. Kā, pasludinot spriedumu, paziņojis prokurors, Vlahovičs bijis saistīts ar pašiem nežēlīgākajiem noziegumiem, kas pastrādāti pašā nežēlīgākajā veidā. Apsūdzība atzīst, ka Vlahoviča pastrādāto noziegumu saraksts ir daudz garāks, taču citus nodarījumus nav bijis iespējams pierādīt ticamu liecinieku trūkuma dēļ.

Spriedumā īpaši uzsvērta policijas un bruņoto grupējumu loma horvātu un musulmaņu vajāšanā. Šie cilvēki pēc tam tika ievietoti un spīdzināti 50 īpaši izveidotos militārajos cietumos, kurus pārvaldīja Bosnijas serbi. Par pastrādātajiem noziegumiem viņam tagad cietumā nāksies pavadīt 45 gadus, un tas ir lielākais sods, kādu jebkad ir saņēmuši Bosnijas tiesās notiesātie kara dalībnieki. Iepriekš 43 gadus cietumā saņēma Bosnijas serbs Stanko Kojičs par viņa lomu astoņu tūkstošu musulmaņu vīriešu un zēnu nogalināšanā Srebreņicā.

Pats Vlahovičs, kurš savu vainu noziegumos noliedz, ilgu laiku slēpās no tiesībsargājošajām iestādēm. 1998. gadā viņš jau tika ieslodzīts par bruņotiem uzbrukumiem Melnkalnē, taču 2001. gadā viņam no cietuma izdevās bēgt. Tikai dažas dienas pēc bēgšanas viņš Serbijā nogalināja kādu cilvēku, par ko aizmuguriski tika notiesāts uz 15 gadiem cietumā.

Tikai 2010. gadā Spānijas pilsētas Alikantes policijai izdevās Vlahoviču aizturēt, izmeklējot lietu par Austrumeiropas pilsoņu grupas veiktajām laupīšanām un uzbrukumiem Spānijā.

Notiesājošais spriedums pasludināts tikai divas dienas pēc tam, kad Hāgā bāzētais Kara noziegumu tribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumos piesprieda 22 gadus cietumā vēl diviem Bosnijas serbiem: bijušajam iekšlietu ministram Miko Staņišičam un Stojanam Župļaņinam, kurš ieņēma policijas vadītāja posteni. Arī viņi tika atzīti par vainīgiem dalībā etniskās tīrīšanas akcijās un ne-serbu tautības iedzīvotāju deportācijās. Kā norāda aģentūra "Reuiters", arī šie ir atzīstami par noziegumiem pret cilvēci.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt