Aizturēti septiņi Sīrijas un divi Libānas pilsoņi, vienam no kuriem arī bija jākļūst par pašnāvnieku un otrs palīdzēja pārējiem iesaistītajiem nelegāli iekļūt Libānā no Sīrijas.
Visa pašnāvnieku tīkla dalībnieki un atbalstītāji tika arestēti 48 stundu laikā pēc sprādzieniem, informēja Libānas varasiestādes.
Sīriešus aizturēja palestīniešu bēgļu nometnē un kādā dzīvoklī valsts galvaspilsētas austrumu rajonā. Šo dzīvokli teroristi arī izmantoja, lai pagatavotu sprāgstvielu jostas.
Sākotnējais plāns paredzējis nosūtīt piecus pašnāvniekus uz slimnīcu netālu no dzīvokļa, taču drošības pasākumi lika mainīt plānus, secināja Libānas varasiestādes.
Atbildību par sprādzieniem Beirutā uzņēmās džihādistu grupējums “Islāma valsts”.
Jau ziņots, ka uzbrukumi Beirutā notika 13.novembrī, viens no teroristiem uzspridzinājies šiītu mošejas tuvumā, otrs – netālu esošajā maiznīcā. Bijis arī trešais spridzinātājs, taču viņš, visticamāk, gājis bojā otrā sprādziena laikā, nepaspējot detonēt savu spridzekli.
Atbildību par šiem terora aktiem nekavējoties uzņēmās sunnītu radikāļu grupējums “Islāma valsts”, paziņojot, ka uzbrucēji ir bijuši divi palestīniešu un viens sīrietis. Uzbrukumi notikuši Beirūtas priekšpilsētā Burj al Barajneh, ko uzskata par šiītu grupējuma "Hezbollah" atbalsta punktu.
“Hezbollah” ir solījusi turpināt savu cīņu pret teroristiem, brīdinot par ilgu karu pret saviem ienaidniekiem. Savas īstenotās politikas dēļ valsts arī iepriekšējos gados ir tikusi pakļauta līdzīgiem uzbrukumiem. Galvenokārt tas saistāms ar “Hezbollah” lēmumu nosūtīt savus kaujiniekus uz kaimiņos esošo Sīriju ar mērķi atbalstīt prezidenta Bašara al Asada spēkus.
Šis ir asiņainākais terora akts Libānā kopš pilsoņu kara beigām pirms 25 gadiem.
Uzbrukumu nosodījuši vairāku pasaules valstu līderi. Francijas prezidents Fransuā Olands to raksturoja kā nicināmu. Savukārt Amerikas Savienoto Valstu prezidenta administrācija paziņoja par apņēmību sniegt atbalstu Libānas valsts institūcijām.
