Pirms sešiem mēnešiem izveidotās Rumānijas valdības stabilitāte pamatīgi sašūpojās pirms nedēļas, kad kreisi noskaņotā Sociāldemokrātu partija 14.jūnijā atsauca atbalstu partiju pārstāvošajam premjerministram Sorinam Grindeanu. Premjerministrs tiek apsūdzēts par kavēšanos ekonomisko reformu ieviešanā.
Tobrīd Grindeanu noraidīja viņam izvirzītās apsūdzības un atteicās no amata atkāpties, apsūdzot ietekmīgo sociāldemokrātu līderi Liviu Dragnea mēģinājumos sakoncentrēt varu tikai savās rokās un norādot, ka valstij ir nepieciešama stabilitāte un atbildīga vadība.
Dragneam, kura darbība veicināja partijas uzvaru decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās, ir aizliegts pašam ieņemt atbildīgus amatus, jo viņš savulaik apsūdzēts par krāpšanos ar vēlēšanu rezultātiem. Taču par spīti tam viņš joprojām tiek uzskatīts par personu, kurš aizmuguriski organizē valdības darbību.
Aģentūra “France Press” norāda, ka Sorins Grindeanu līdz šim bija pakļāvies šādai lietu kārtībai, taču pēdējā laikā arvien aktīvāk sācis runāt par savu neatkarību, tādējādi arī izprovocējot valdības krīzi.
Sociāldemokrātu partijas un viņu liberālo sabiedroto no partijas ALDE lēmums izteikt premjerministram neuzticību izsauca neizpratni, jo šāda prakse nav ierasta pat dažādu politisko skandālu pārņemtajā Rumānijā. Lai gāztu premjerministru no amata, bija nepieciešams panākt 233 parlamentāriešu atbalstu. Un šo mērķi izdevās pat pārsniegt, par premjera atlaišanu nobalsojot 241 deputātam, pret balsojot 10.
Tagad sagaidāms, ka sociāldemokrātiem un partijai ALDE ir jāpiedāvā prezidentam Klausam Johannim nākamā premjera kandidatūra. Pēc oficiālas nominēšanas topošajam premjeram 10 dienu laikā būs jāiztur uzticības balsojums gan savai jaunajai komandai, gan arī turpmākās politikas plāniem.
Sorins Grindeanu norādījis, ka Liviu Dragneas dēļ nevienam potenciālajam premjerministram neizdosies pilnībā izbaudīt valdības vadītāja pienākumus.
Lai arī oficiālais Sorina Grindeanu atlaišanas iemesls ir nespēja veiksmīgi īstenot ekonomiskās reformas, politikas komentētāji uzskata, ka tas gluži tā nav. Lai arī ambiciozāko ekonomisko programmu kopš 1989.gada tiešām nav izdevies ieviest pilnībā, šī gada pirmajā ceturksnī Rumānija piedzīvoja augstāko ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā – 5,6 procentus. Par spīti tam Rumānija joprojām ir nabadzīgākā Eiropas Savienības dalībvalsts, un gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība ir vairākkārt pieprasījušas reformas pastiprināt. Vienlaicīgi gan tiek atzīmēts progress cīņā pret korupciju, un, kā uzskata eksperti, Liviu Dragnea patiesais mērķis ir panākt šīs cīņas vājināšanos, lai viņš nākotnē atkal varētu ieņemt ietekmīgus amatus.
Rumānijas prezidents Klauss Johannis ir solījis sarunas par jaunās valdības veidošanu sākt nākamās nedēļas sākumā.
