25 gadus vecais Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins, pazīstamā Krievijas mūziķa Vladimira Kuzmina audžudēls, izgudrojis "Gozi" vīrusu 2005.gadā. Viņš arestēts 2010.gadā, iebraucot Amerikas Savienotajās Valstīs. Apsūdzēts datoru un datu piekļuves ierīču uzlaušanā un banku zādzībā kā noziegumu organizētājs. Noziegumos atzinies un turpmāk sadarbojies ar ASV Federālās izmeklēšanas biroju, palīdzot atrast vēl divus par līdzdalību noziegumā aizdomās turamos – Denisu Čalovski un Rumānijas pilsoni Mihaju Jonutu Paunesku.
Paunesku ir 28 gadus vecs, tāpat kā Čalovskis aizturēts 2012.gadā un ļoti līdzīgā stilā - amerikāņu specvienībai ielaužoties aizdomās turamā dzīvesvietā. Kopš tā laika Paunesku atrodas apcietinājumā turpat Rumānijā. „Lai arī Rumānijas apelācijas tiesa šī gada janvārī ir nolēmusi izdot Paunesku ASV, viņa tiesa vēl nav sākusies. Viņu izdos tikai pēc tam, kad viņš tiks tiesāts šeit – mūsu valstī. Ja tiks notiesāts, protams. Manuprāt, tas ir labi, ka tiesa ir nolēmusi novilcināt viņa izdošanu līdz spriedumam, jo varbūt viņš nebūt nav vainīgs,” pauž Lavinia Petrea, „ProTV” ziņu reportiere Rumānijā.
Rumānijas žurnāliste stāsta, ka Paunesku savu vainu noliedz un skaidro - viņam piederējis interneta uzņēmums, bet viņš nav zinājis, ka caur to tiek darīts kas nelegāls. Paunesku lietu izmeklē rumāņu policija, bet pērn novembrī Rumānijā ieradušies FIB darbinieki, lai palīdzētu izmeklēšanā.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Rumānijā daudzi iebilst pret savas valsts pilsoņa izdošanu ASV. „Daudzi Rumānijā, īpaši jauni cilvēki, nepiekrīt viņa izdošanai. Viņa ģimene un draugi ir uzrakstījuši petīciju pret viņa izdošanu, bet es nedomāju, ka tas ko ietekmēs, jo varas iestādes jau ir pieņēmušas lēmumu,” atzīmē žurnāliste.
Viens no iemesliem, kāpēc gan Latvijā, gan Rumānijā iebilst pret kibernoziegumos aizdomās turamo valsts pilsoņu izdošanu ASV, ir lielais maksimālā soda mērs. To gan apšauba Latvijas Universitātes (LU) pētnieks Bruno Martuzāns, norādot – līdz šim ASV par daudz lielākiem noziegumiem piespriests krietni mazāks sods.
„Reālajā tiesu praksē maksimālais sods par datoru noziegumiem ASV tika piespriests hakerim Albertam Gonzalezam – 20 gadu. Viņš ir notiesāts par kopumā 150 miljonu kredītkaršu datu nelikumīgu iegūšanu un tirgošanu. Viņa līdzdalībnieki saņēma daudz mazākus sodus – no 2 līdz 7 gadiem. Tāda ir ASV tiesu aritmētika,” skaidro LU pētnieks.
Martuzāns uzskata, ka soda apmērs gan Čalovskim, gan abiem pārējiem lietā iesaistītajiem varētu būt krietni mazāks par maksimālo iespējamo. Pētnieks arī norāda - 50 miljoni, kas papildu cietumsodam jāatmaksā ASV, tiek prasīti no personu grupas kopumā. Čalovskis tajā ir tikai viens no trim zināmajiem un daudziem nezināmajiem. Krievijas pilsonis Ņikita Kuzmins jau piekritis naudas atmaksai, bet rumāņa Paunesku tiesa gaidāma pēc pāris mēnešiem.
