“Vēl visi diplomātiskie ceļi nav izsmelti,” tā Rīgā atzina Baltijas, Polijas un Somijas ārlietu ministri, komentējot to, kādai būtu jābūt tālākai Eiropas Savienības rīcībai, reaģējot uz notikušo Baltkrievijā. Ministri atzina, ka jaunas sankcijas kā iespēja netiek izslēgtas, taču vispirms ir jābūt dialogam.
"Mēs esam ieinteresēti, lai Baltkrievija būtu neatkarīga un suverēna valsts, kas attīstās atbilstoši tam, kā tās tauta to vēlas darīt. Mēs saprotam, ka situācija ir sarežģīta, un ir jātur vaļā komunikācijas kanāli gan ar valdību, gan opozīciju. Mēs paturam atvērtas visas iespējas, tostarp Eiropas Savienības instrumentu kastē ir arī sankcijas, gan personālās, gan ekonomiskās. Tās var tikt pielietotas, ja situācija pasliktinās un ja zināmas sarkanās līnijas tiek pārkāptas.
Bet, manuprāt, šobrīd vēl ir brīdis diplomātijai un politiskam dialogam, bet tajā nozīmē, ka arī prezidentam un valdībai ir jāsaprot, ka sarunas ar spēku nav iespējamas un politisks process nav iespējams.
Mēs pilnībā visi ministri atbalstām mūsu Polijas kolēģa priekšlikumu Eiropas Savienības augstajam pārstāvim ārlietās sasaukt ārkārtas ārlietu padomes sēdi videoformātā un izstrādāt kopīgu un vienotu pozīciju attiecībā pret Baltkrieviju. Arī Eiropa nevar būt malā un Eiropas Savienībai jāpauž aktīva pozīcija," sacīja Rinkēvičs.
“Kopā ar Ukrainas un Lietuvas ārlietu ministriem mēs esam izplatījuši paziņojumu, kurā piedāvājam Baltkrievijai palīdzēt veidot dialogu, jo bez sabiedrības atbalsta tas nav iespējams. Diskusijas par sankcijām notiek. Taču ļaujiet man sacīt, ka joprojām ir iespēja no tām izvairīties. Mums ir jāiedrošina Lukašenko doties šajā virzienā un saglabāt labas attiecības ar Rietumiem un Eiropas Savienību. Protams, ja situācija attīstās nepieņemamā veidā un turpinās spēka pielietošana, tad būs ļoti grūti pārliecināt citas valstis atturēties no sankcijām,” pauda Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs.
KONTEKSTS:
Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti, ko paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija, liecina, ka ilggadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko saņēma 80,23% atbalstu, bet viņa galvenā konkurente, opozīcijas pārstāve Svetlana Tihanovska – 9,9%. Svētdienas vakarā pēc oficiālās vēlētāju aptaujas datu paziņošanas cilvēki izgājuši ielās, protestējot pret rezultātu, kas opozīcijas ieskatā ir viltots.
Tihanovska Centrālajā vēlēšanu komisijā ir apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus un aicinājusi veikt atkārtotu balsu pārskaitīšanu. Viņas komanda arī norādījusi, ka protesti būtu jāturpina, taču tiem ir jānotiek mierīgi, savukārt ar varas iestādēm būtu jāuzsāk dialogs par eskalācijas mazināšanu. Reaģējot uz plašajiem protestiem, Lukašenko paziņojis, ka atbilde būs adekvāta, bet valsti saraut gabalos neviens nepieļaušot.
