Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Atjauno Parīzes Dievmātes katedrāli

Dienas ziņas

A. Merkele vēlas plašākas Covid-19 ierobežojumu pilnvaras

Baltijas ārlietu ministri apmeklē Ukrainu

Rinkēvičs: Austrumukrainā situāciju saasina tikai viena puse, un tā ir Krievija

Baltijas valstu ārlietu ministri ceturtdien vizītes laikā Kijevā pauduši atbalstu Ukrainai, pie kuras robežām pēdējā laikā vērojama pastiprināta Krievijas armijas aktivitāte. Ministri atzina, ka situācijas pasliktināšanās gadījumā Eiropas Savienība varētu lemt par plašākām sankcijām pret Krieviju.

“Mums arī jāturpina sniegt jebkura veida diplomātiskā un politiskā palīdzība, lai samazinātu spriedzi, taču mēs uz to neaicinām abas puses, jo ir tikai viena puse, kas situāciju eskalē un izdara militāru spiedienu,” atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Pašlaik par jaunām sankcijām vēl esot pāragri runāt, tomēr jautājumu, kā Eiropas Savienībai reaģēt uz saspīlējumu pie Ukrainas robežām, pirmdien ar Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu apspriedīs ES ārlietu ministri.

“Ukraina sagaida, pirmkārt, solidaritāti un aktīvu politisko un diplomātisko darbu no ES, NATO, to dalībvalstīm. Ja situācija turpina pasliktināties, tad neapšaubāmi plašas ekonomiskās sankcijas [pret Krieviju] ir tas, ko Ukrainas puse vēlētos redzēt no ES un citām Ukrainu atbalstošām organizācijām un valstīm,” intervijā Latvijas Radio teica Rinkēvičs.

“Runa par plašām ekonomiskām sankcijām būs tad, ja situācija krasāk pasliktināsies. Politiskā aktivitāte ir gana liela, bet, ja mēs redzēsim, ka tā nedod rezultātu, tad būs arī nākamies soļi. Mēs esam gatavi aktīvi iestāties gan ES ietvaros, gan citās starptautiskajās organizācijās tieši šī politiski diplomātiskā spiediena nepieciešamības gadījumā, plašāku sankciju kontekstā un, protams, mēs diskutēsim ar NATO sabiedrotajiem, kā alianse var pēc iespējas labāk sniegt atbalstu Ukrainai.”

Ukrainas ārlietu ministrs Kuleba norāda, ka Krievijas amatpersonas un viedokļu līderi atklāti draud Ukrainai ar karu un Ukrainas valstiskuma iznīcināšanu.

“Ukrainas sarkanā līnija ir mūsu valsts robežlīnija. Ja Krievija pārkāps šo sarkano līniju, tai nāksies ciest. Taču es ceru, ka diplomātiskie centieni, tostarp šī vizīte, mums palīdzēs to novērst un ilgtermiņā palīdzēs atgūt pašlaik okupētās Ukrainas teritorijas.”

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt