"Ja Vladimirs Putins grib mieru, viņš var pamest Ukrainu. Līdz tam mums jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainas suverenitāti un stabilitāti īstermiņā un ilgtermiņā. Ir trīs galvenās atbalsta kategorijas, par kurām runājam – gaisa aizsardzības sistēmas, munīcija un tanki," vēsta Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda.
NATO valstu aizsardzības ministru sanāksmē Briselē trešdien tika runāts arī par NATO aizsardzības budžeta palielināšanu. Vācija paziņojusi, ka atbalsta šādu lēmumu, norādot, ka 2% no IKP sasniegšana militārajam budžetam vairs nav pietiekama Krievijas sāktā kara laikā. Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzinis, ka to var uzskatīt par pašu minimumu. Kamēr mazākās valstis šo slieksni jau sasniedz, Vācija vēl atpaliek, nesasniedzot pat 1,5% no IKP.
ASV Apvienotās štābu komiteju priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs uzsvēris, ka Ukraina saņems milzīgu ieroču daudzumu, bet viss ir atkarīgs no tā, kā šie ieroči tiks izmantoti.
ASV gatavo militāro palīdzību un jaunas sankcijas pret Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, komentējot situāciju frontē, norādījis, ka tā joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta, it sevišķi Doneckas un Luhanskas apgabalos, un kaujas norisinās par katru Ukrainas zemes metru.
ASV Kara studiju institūta analītiķi uzskata, ka Ukrainas apņēmība aizstāvēt Doneckas apgabala pilsētu Bahmutu ir stratēģiski pareizs lēmums.
Zelenskis sacīja, ka viņš tagad dara visu, lai Ukrainas karavīriem dotu vairāk ieroču, vairāk tālas darbības ieroču un vairāk jaudas ofensīvai, kas tiek gatavota.
ASV amatpersonas tikmēr atzinušas, ka Savienotās Valstis gatavo jaunu desmit miljardu dolāru palīdzības paketi Ukrainai. Tiekot gatavotas arī jaunas sankcijas pret Krieviju, un par to visu ASV varētu paziņot tuvāko dienu laikā.
Lēmums par kara lidmašīnu piegādi vēl nav pieņemts
Vairāk militārās palīdzības Ukrainai apstiprināja arī otrdien Briselē notikušajā devītajā Ramšteinas grupas sanāksmē.
"Ir pieņemti stingri lēmumi par valsts aizsardzību un mūsu karavīru stiprināšanu. Mūsu partneri ir apstiprinājuši vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, vairāk tanku, vairāk artilērijas un šāviņu, kā arī vairāk apmācību mūsu militārpersonām. Protams, ne visu par Ramšteinu var ziņot publiski. Liela daļa līgumu un diskusiju būtu jātur aiz slēgtām kontaktgrupas durvīm."
Aiz slēgtām durvīm paliek diskusija par iznīcinātāju piegādēm, un zināms tas, ka lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins uzsvēra, ka sagaida Ukrainas ofensīvu pavasarī, un tāpēc visi Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas partneri ir smagi strādājuši, lai nodrošinātu Ukrainu ar bruņojumu un tā varētu realizēt iecerēto kaujas laukā.
Ofensīvai turpina gatavoties arī Krievija. Britu laikraksts "Financial Times" vēsta, ka Krievija Ukrainas robežas tuvumā koncentrē kara lidmašīnas un helikopterus. Kā norāda ASV aizsardzības ministrs, Krievijas sauszemes spēki ir diezgan novājināti, tāpēc Krievija varētu pārvērst uzbrukumu par gaisa kauju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma, savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.
