Baltais nams iepriekš ziņoja, ka Trampam naktī ir paredzēta telefonsaruna ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju. Šie ir līderi, kuri līdz šim ASV ir izteikuši atbalstu. Izdevums „The Guardian” vēsta, ka
Tramps un Meja telefonsarunā ir vienojušies, ka uzbrukumi ar ķīmiskajiem ieročiem nevar palikt nesodīti un, ka turpinās strādāt kopā, bet par uzbrukumu dienu, laiku un vai tie vispār notiks, informācijas nav.
Savukārt Vācijas Kanclere Angela Merkele turpina paust atturīgu nostāju, sakot, ka Vācija nepiedalīsies potenciālajās militārajās operācijās, tomēr varētu uzbrukumu atbalstīt.
Tikmēr Makrons piektdien, 13.aprīlī, telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir uzsvēris, ka vēlas intensīvāku dialogu par mieru Sīrijā.
Krievija noliedz ķīmisko uzbrukumu
Patlaban augstu uzmanības lokā ir Krievijas paziņojums.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs turpina noliegt ķīmisko ieroču pielietošanu no Asada režīma puses pilsētas iekarošanas laikā. Tagad Latvors arī apgalvo, ka tas, iespējams, bijis ārvalstu aģentu darbs, visticamāk, netieši norādot uz ASV specdienestiem: “Mūsu speciālisti, kuri pārbaudīja to vietu, neatrada neko. Un vēl vairāk – mums ir pierādījumi, ka tā bija kārtējā izrāde, kurā varētu būt iesaistījušies kādas valsts specdienesti. Valsts, kura tagad izlauzusies notiekošās rusofobijas kampaņas priekšgalā.”
Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasīlijs Ņebenzja ir aicinājis ASV un tās sabiedrotos atturēties no militāra trieciena Sīrijai, pretējā gadījumā Maskava nevar izslēgt kara iespējamību starp Krieviju un ASV.
„Mēs ceram, ka nepienāks tāds punkts, kad vairs atpakaļ ceļa nebūs. Ceram, ka ASV un to sabiedrotie atturēsies no uzbrukuma pret suverēnu valsti,” sacīja Ņebenzja. “Jūs saprotiet, ka eskalācijas briesmas ir lielākas par vienkāršu uzbrukumu Sīrijai, jo tur Sīrijas valdības uzaicinājumā atrodas arī mūsu, Krievijas, militārie spēki,” viņš uzsvēra.
Ar šo paziņojumu Ņebenzja nāca klajā pēc ANO Drošības padomes sēdes, kuras sasaukšanu pieprasīja Bolīvija, pieaugot bažām, par iespējamiem ASV triecieniem. Krievija ir pieprasījusi vēl vienu ANO Drošības padomes sēdi Sīrijas jautājumā, kas paredzēta šodien, piecos pēc Latvijas laika.
ASV vēl nogaida
Krievija iepriekš brīdināja ASV, ka notrieks ikvienu raķeti, kas būs izšauta Sīrijas virzienā un apdraudēs tur izvietotos Krievijas karavīrus. Tramps uz to atbildēja ar niknu ierakstu tviterī: “Gatavojies, Krievija, tās atlidos, skaistas, jaunas un “gudras”!”
Savienoto Valstu administrācija pagaidām vēl vilcinās, un kā raksta “The New York Times”, ASV aizsardzības ministrs bažījas, ka raķešu trieciens pret Asada režīma armiju var izprovocēt plašāku NATO valstu konfliktu ar Krieviju un Irānu. Medija avoti Pentagonā norāda, ka,
visticamāk, tiek gaidīti papildu pierādījumi, kā arī Starptautiskās ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas secinājumi.
“Gan iepriekšējā, gan šī administrācija ir ļoti skaidri uzsvērusi, ka mūsu uzdevums ir sakaut “Islāma valsti”. Mēs netaisāmies iesaistīties pašā pilsoņu karā. Ja raugāmies uz pagājušo gadu, kad izšāvām raķetes uz Sīriju nesaistītā ar “Islāma Valsti”, tas, protams, bija ķīmisko ieroči pielietošanas dēļ. Dažas lietas ir absolūti nepiedodamas un vērstas ne tikai pret ķīmisko ieroču aizliegšanas konvenciju, bet civilizēto pasauli kopumā. [Iepriekšējā ASV prezidenta Baraka] Obamas laikā ķīmisko ieroču problēmas risināšana tika veikta, iesaistot Krieviju, kas, kā tagad izrādījies, līdzdarbojusies, lai Asadam saglabātu pieeju šiem ieročiem.
Un vienīgie iemesli, kāpēc Asads joprojām ir pie varas, diemžēl ir Krievijas izmantotie veto Apvienoto Nāciju Organizācijā, kā arī Krievijas un Irānas karaspēks,” sacīja ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss.
Spriedze ir sākusies pēc tam, kad par iespējamu notikušu ķīmisko uzbrukumu nemiernieku teju pēdējai kontrolētajai teritorijai Dumas pilsētā netālu no galvaspilsētas Damaskas ziņoja Sīrijas aktīvisti un palīdzības organizācijas "Baltās ķiveres" pārstāvji. Bojā gājušo skaitu lēš daudzos desmitos un Pasaules Veselības organizācijas paziņojusi, ka vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.
Al Asads un viņa sabiedrotā Krievija šo informāciju kategoriski noliedz. Sīrijas valdība ir uzaicinājusi starptautisko Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju izmeklēt notikušo. Tās eksperti jau ir devušies uz Sīriju un rīt, sestdien gatavojas sākt pārbaudes par ķīmisko ieroču lietošanu. Tas, kā norāda arī mediji un eksperti, varētu attālināt uzbrukumus Sīrijai, jo Rietumu valstis vēlēsies sagaidīt rezultātus.
Piektdien Briselē ir paredzēta NATO ģenerālsekretāra Jens Stoltenberga tikšanās ar Eiropas Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā Federiku Mogerini, un paredzams, ka Sīrija būs arī abu pušu sarunās.
NATO kā organizācija Sīrijas konfliktā gan nav iesaistījusies.
KONTEKSTS:
Sīrijas bruņotie spēki piektdien, 6.aprīlī, veica gaisa triecienus pret pēdējo opozīcijas saliņu Austrumgutas anklāvā pie Damaskas, nogalinot 40 cilvēkus. Tiek ziņots, ka uzbrukumā izmantoti ķīmiskie ieroči. Pasaules Veselības organizācijas paziņojusi, ka vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.
Uzbrukumu nosodījuši vairāku valstu līderi, tostarp Amerikas Savienoto Valstu un Francijas prezidenti. Sīrijas prezidents Bašars al Asads un viņa sabiedrotā Krievija šo informāciju kategoriski noliedz. Sīrijas valdība izmeklēt apsūdzības aicinājusi starptautisko Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome nav spējusi pieņemt lēmumu saistībā ar iespējamo ķīmisko uzbrukumu Sīrijā. Balsojumos tika noraidīts gan Amerikas Savienoto Valstu, gan Krievijas izstrādātais dokumenta projekts.
Sīrijas pilsoņkarš ilgst jau septiņus gadus - kopš 2011.gada marta. Septiņos gados bojāgājušo skaits ir pārsniedzis 350 000 cilvēku, to vidū ir aptuveni 100 000 civiliedzīvotāju.
