Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa devusies pie žoga, ko tikko uzcēla Ungārija. Tā ir ES ārējā robeža, bet iemītās takas liecina, ka bēgļi to šķērso. Tagad cels vēl četrus metrus augstu žogu.
Divas trešdaļas ungāru ir negatīvi noskaņoti pret patvēruma meklētājiem, kas turpina lielā skaitā ierasties valstī. Šo negatīvo attieksmi veicinājusi arī Viktora Orbana valdības rīkotā informatīvā kampaņa ar milzīgiem plakātiem pret imigrantiem. Tomēr ir cilvēki, kas aicina politiķus uz tolerantāku attieksmi pret patvēruma meklētājiem, piemēram, "Migration Aid" pārstāve Žužanna Žohara, kura vairākus vakarus pēc kārtas pie Ungārijas parlamenta rīko protesta demonstrācijas, jo Ungārija slikti izturas pret patvēruma meklētājiem, kas bēg no kara Sīrijā un Irākā. "Es nekad nebūtu ticējusi, ka kaut kas tāds var notikt Ungārijā," viņa saka.
Cilvēki, kas piedalās šajā demonstrācijā, uzskata, ka Ungārijai ir jāizrāda solidaritāte un patvēruma meklētājiem jāpalīdz. "Es domāju, ka ungāru sabiedrību varētu sagatavot uzņemt bēgļus. Es domāju, ka daudz kas atkarīgs no komunikācijas, no tā, kā lietas tiek izskaidrotas plašākai sabiedrībai," pauž demonstrācijas dalībnieks Balints Dora.
Tomēr negatīva attieksme pret patvēruma meklētājiem dominē ne tikai Ungārijas sabiedrībā - tā ir izteikta arī citās bijušās padomju telpas valstīs. "Austrumeiropas sabiedrībās ar zemu imigrācijas līmeni cilvēkiem ir daudz spēcīgāk izteikts pret imigrantu noskaņojums nekā Rietumvalstīs, kur ir augta imigrācija. Mēs to saucam par platonisku ksenofobiju - pre timigrantu noskaņojums bez reālas imigrācijas," norāda domnīcas "Political Capital" politikas analītiķe Edita Zguta. "Šajā Eiropas Savienības daļā ir grūtāk pārliecināt par cilvēktiesībām, par humānu attieksmi, par solidaritāti, nekā lielākajā daļā vecās Eiropas," pauž Ungārijas Eiropas biedrības vadītājs Istvans Hegedus.
Jaunuzceltā žoga līdzība ar Berlīnes mūri, kas arī atdalīja pareizos cilvēkus no nepareizajiem, vai fakts, ka pēc 1956.gada revolūcijas Ungārijā bailēs no padomju represijām 200 000 ungāri pameta valsti un tika laipni uzņemti Rietumeiropā, šeit nestrādā.
Eksperts norāda, ka troksnis ap patvēruma meklētāju uzņemšanu īstenībā ir tikai tāds kā dūmu aizsegs kam citam. "Centrālajā un Austrumeiropā nav tāda liela apjoma potenciālo migrantu pieplūduma. Lielā mērā šīs debates ir neīsta diskusija. It īpaši tad, ja neviens vai gandrīz neviens šobrīd negrib palikt Ungārijā," norāda Ungārijas Eiropas biedrības vadītājs Istvans Hegedus.
Patvēruma meklētāju pieplūdu Ungārija grib izmantot, lai pieņemtu likumu, kas sniedz policijai lielākas pilnvaras. Jautāta, vai, viņaprāt, politiķi izmanto bēgļu jautājumu lai stiprinātu valsts varu, "Migration Aid" pārstāve Žužana Žohara norāda: "Jā, noteikti. Labējais spārns kļūst arvien stiprāks. Saskaņā ar jaunu likumdošanas priekšlikumu, jebkurš policists varēs ienākt manā dzīvojamā istabā tikai uz aizdomu pamata, ka tur varētu būs kāds imigrants."
Tikmēr vairums šo patvēruma meklētāju vēlas doties uz Vāciju, kur cer sagaidīt iejūtīgāku attieksmi pret sevi, nekā bijušajās padomju bloka valstīs. Tomēr bez citu Eiropas valstu solidaritātes arī Vācija viena pati nevar tikt galā ar lielo cilvēku pieplūdumu, lai gan Ungārijas premjers Viktors Orbans paziņojis, ka patvēruma meklētāji nav Eiropas, bet gan Vācijas problēma.
"Bēgļu problēma kā tāda ir pārāk liela, lai to atrisinātu Vācija viena pati vai lai to atrisinātu Vācija kopā ar Zviedriju un citām mazākām valstīm. Mums tiešām ir vajadzīga visas Eiropas stratēģija, kas būtu atbildīga un atbilstu problēmas apjomam," norāda Eiroparlamenta deputāte no Vācijas Rebeka Harmsa.