Ar prāmi pār Donavu Ukrainu ik dienu pamet 300-500 cilvēki, vairāki desmiti dodas atpakaļ

Netālu no Melnās jūras Ukrainu un Rumāniju šķir Donava. Lai Ukrainas bēgļi varētu šķērsot robežu, viņiem pāri upei jātiek ar prāmi Izakas robežpunktā. Piemēram, kad Latvijas Radio nonāca tur, nesen bija ieradies prāmis ar aptuveni 120 cilvēkiem. 

Lielākā daļa cilvēku ierodas ar saviem auto un dodas tālāk uz citām valstīm. Taču daļa ir bez transporta un tiešām nezina, kur doties. No prāmja nokāpusi arī Anna no Odesas, kura uz Rumāniju atbēgusi ar divgadīgo meitu, kura vēl ir ratiņos. Viņas dosies uz Vāciju, taču tur nevienu nepazīst, Anna vien internetā atradusi kādu, kurš piekritis sniegt naktsmājas.

Viņa stāstīja: “Man ir bail. Mums ir bail, nezinām, ko gaidīt. Vācijā ir cilvēks, kurš piekrita mums palīdzēt, palīdzēt ar dzīvesvietu, darbu. Bet tā nav mūsu valsts. Mums ir bail, jo Odesā palika mans tēvs. Palika mani draugi ar ģimenēm. Mēs par viņiem ļoti pārdzīvojam.” Anna tomēr cer, ka pie tuviniekiem Odesā varēs atgriezties vasarā. 

Lielākā daļa no bēgļiem, kuri valsti pamet caur šo robežpunktu, ir no Odesas – aptuveni 75%. Pārējie pārsvarā ir no Mikolajivas un citiem apgabaliem. 

Mikolajivu par savu dzīvesvietu līdz šim sauca arī Katerina ar draudzeni Jūliju. Katerina Latvijas Radio pastāstīja: “Visu laiku mēs palikām mājās. Negribējām iet ārā, jo bija ļoti bīstami. Draudzene pazīst cilvēkus, kuri nomira bombardēšanas laikā. Tāpēc mēs pametām pilsētu. Es negribu domāt, ka tā visa ir patiesība. Katru dienu es domāju – nē…”

Līdzīgus stāstus Latvijas Radio uzklausījis no daudziem uzrunātajiem ukraiņiem. Un šīs sarunas bieži beidzas ar izplūšanu asarās. Lai arī kopumā ukraiņi mēģina uzturēt možu garu, arī jokot, lai psiholoģiski vieglāk būtu šo laiku izturēt, daudziem dzimtenē palikuši tuvinieki un par viņiem sāp sirds. 

Arī ārstei no Odesas Irinai Poļežajevai, kuras vecāki palikuši Enerhodarā. Pilsēta šobrīd ir Krievijas armijas aplenkta. Ārste pauda: “Kas būs ar maniem radiem? Vai viņi vispār būs dzīvi? Es šajā brīdī nezinu. (..) Mēs varam parunāt pa telefonu. Bet es nezinu, vai es varēšu dzirdēt savu tuvinieku balsis rīt. Tas ir baisi. Baisi, ka tu rīt vai parīt vari palikt viens, bez ģimenes, bez neviena.” 

Viens tuvinieks gan Irinai ir līdzi – balta kaķene Matilda. Abas tālāk dosies uz Vāciju pie saviem paziņām.

Ar prāmi šajā vietā ik dienu robežu šķērso 300–500 bēgļu. Vairāki desmiti dodas arī pretējā virzienā, lai karotu vai sniegtu atbalstu tur palikušajiem. Retāk – dodas pakaļ kādam, kurš pats no valsts nevar izkļūt.

Vietējo iedzīvotāju sliktās valodas zināšanas saziņu ar bēgļiem padara teju neiespējamu

Savukārt Rumānijas ziemeļu daļā Latvijas Radio apmeklēja Sučevas pilsētu. Netālu no šīs pilsētas atrodas svarīgs robežšķērsošanas punkts, pa kuru ienāk liela daļa Ukrainas kara bēgļu, tas atrodas pie Siretas upes, tā ari sauc šo robežpunktu. 

Piemēram, Siretas robežpunktā sastaptā Jevgēņija no Ukrainas nezināja, kur doties tālāk. Šādās situācijās ļoti palīdz brīvprātīgie – viņi zina, kur atrodas palīdzības centri, patversmes, kad uz tiem izbrauc autobusi. Viena no brīvprātīgajām – Anastasija, kura arī atbēgusi no Ukrainas – pastāstīja, ka lielākā problēma pašlaik Rumānijā ir tas, ka daudzi vietējie nezina krievu un angļu valodu, līdz ar to saziņa ar bēgļiem ir teju neiespējama. Īpaši šeit vajadzīgi brīvprātīgie, kuri runā krieviski, jo no kara bēg arī ļoti daudz senioru un cilvēki, kuri angļu valodu nezin.

Sučevā ierīkota arī bēgļu patversme. Tā ierīkota četru zvaigžņu viesnīcā “Mandahi”. Pirmās kara dienas bijušas ļoti noslogotas, cilvēki nāca visu laiku, sacīja viesnīcā. Tur ir iespējams uzņemt nedaudz mazāk par 300 cilvēkiem, kuri parasti pavada vienu nakti un tad dodas tālāk uz citām Eiropas valstīm ar turpat pieejamo transportu – autobusiem. Taču šajā laikā patversme vairs nav tik aktuāla, jo bēgļu plūsma ir krietni samazinājusies kopš kara sākuma. Turklāt nu jau daudzi autobusi cilvēkus sagaida turpat pie robežas un ved tālāk. Latvijas Radio pamanīja arī autobusu no Latvijas, Smiltenes, kas bija atbraucis pēc mātēm ar bērniem.

Rumānijā stingrāka iebraucēju kontrole nekā Ungārijā 

Iepriekš Latvijas Radio ziņoja no robežšķērsošanas punktiem Ungārijā. Salīdzinot Rumānijas un Ungārijas kontroles punktus pie Ukrainas robežas, secināms, ka Rumānijā ir stingrāka kontrole. Piemēram, iebraucot viesnīcā Sučevā, Latvijas Radio komandai palūdza pasu kopijas. Līdz šim tā nekur nebija bijis. Viesnīcnieks izstāstīja, ka no drošības dienestiem ir lūgums uzglabāt iebraucēju datus, jo Rumānija esot bažas par iespējamām provokācijām. Bažas esot tieši par Krievijas iesūtītiem cilvēkiem bēgļu vidū, kuri varētu taisīt provokācijas, iespējams, diskreditējot Ukrainas bēgļus. Dokumentu pārbaudes un kopēšanas turpinājās visur – arī pierobežas pilsētā, lai izbrauktu robežas virzienā, aptur katru auto, palūdz dokumentus.  

Ungārijā bēgļu centri bija katrā robežas pilsētā. Pēc robežas šķērsošanas visi, kurus kāds nesagaida, nonāk šajos centros. Taču Rumānijā kopā ir tikai seši centri lielākajās pilsētās. Savukārt palīdzības teltis ar brīvprātīgajiem atrodas pie paša robežpunkta. Teltis izveidotas, jo apkārt nav nevienas ēkas, kur cilvēkiem atpūsties, tāpēc izvietotas lielas apmetnes, kurās ir sildītāji un kurās cilvēkiem palīdz atgūties. Tāpat vērojama lielāka drošības dienestu klātbūtne. 

KONTEKSTS:

Divas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas sākās 24. februārī, jau vairāk nekā trīs miljoni cilvēku pametuši Ukrainu, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.