Attiecību pārskatīšana ar ES bija viens no galvenajiem premjera Deivida Kamerona priekšvēlēšanu kampaņas solījumiem. Daļa starptautisko apskatnieku un politologu tādēļ pat pieļāva, ka premjers Kamerons nevilšus aizgājis par tālu, pašam negribot.
Tas, kas sācies kā retorisks uzstādījums konkurencē ar nacionāli populistisko Naidžela Farāža konservatīvo partiju, no vienas puses, un sarunu pozīciju par labākiem nosacījumiem attiecībās ar Briseli, no otras puses, savēlies kā sniega bumba. Turklāt tik lielu, ka nu jau var apdraudēt gan paša Kamerona pozīcijas, gan ES stabilitāti.
Brisele, Parīze un Berlīne jau tagad darbojas pastiprinātas turbulences apstākļos. ES ir vairāk izaicinājumu nekā atbilžu. Sākot no konfliktiem tās tiešā robežu tuvumā Ukrainā un Sīrijā līdz vājajai ekonomikas izaugsmei un bēgļu straumēm. Skaidrojot savu pozīciju Latvijas medijiem, oficiālā Londona nav bravūrīga. Tas neesot referendums par izstāšanos no ES, bet gan par palikšanu, taču citādā – reformētā Eiropā.
Briti kategoriski noraida, ka attiecību pārskatīšana ar Briseli būtībā ir šantāža. Taču vienlaikus atzīst, ka notiek intensīvas konsultācijas par līguma pārskatīšanu.
Likumsakarīgi, ka referenduma rezultātus ievērojami varētu ietekmēt ziņas par panākumiem vai neveiksmēm, ko Londona guvusi sarunās ar Briseli un pārējām ES valstīm.
"Mēs sagaidām, ka neliela daļa sarunu oktobrī notiekošajā Eiropadomes sēdē būs veltīta konsultācijām ar Lielbritāniju. Tālāk laikā līdz decembra Eiropadomei būs turpmākas sarunas ar citām dalībvalstīm. Tas būtu ļoti labi, ja mēs varētu panākt vienošanos līdz šai Eiropadomes sēdei. Taču mūsu valdības apņemšanās ir noturēt referendumu līdz 2017.gada beigām," teica Lielbritānijas Ārlietu ministrijas Referenduma nodaļas vadītājs Ričards Kravders.
Toties gluži reālu Apvienotās Karalistes izstāšanos jeb tā saukto breksitu pieļauj jautājuma formulējums referenduma likumprojektā.
"Referenduma jautājums, kāds tas šobrīd atrodas izskatīšanā parlamentā, balstīts Vēlēšanu komisijas rekomendācijās. Precīzs formulējums, kas ierosināts un ko valdība pieņēmusi un iekļāvusi likumprojektā ir tāds – vai Apvienotajai Karalistei jāpaliek Eiropas Savienībā vai jāpamet Eiropas Savienība. Attiecīgi atbildes ir palikt vai pamest Eiropas Savienību. Tātad, manuprāt, tas dod vēlētājiem skaidras izvēles iespēju. Es nediskutēšu par to, kādas ir sekas vienai vai otrai izvēlei, taču tāds ir jautājums," teica Kravders.
Šajā politiskajā pasjansā Lielbritānija ir uzstādījusi augstas likmes. Pat mazākie draudi ES vienotībai laikā, kad tai risināmi pašreizējie izaicinājumi, palielina britu izredzes panākt sev vēlamo attiecību pārskatīšanu.
Taču sarunu galdā ir arī jautājumi, kas tiešā veidā skar arī lielu skaitu Latvijas iedzīvotāju, kas dzīvo un strādā Lielbritānijā. Piemēram, ierobežojumi piekļuvei britu labklājības un sociālā nodrošinājuma sistēmai. Konkrēti pasākumi jau tiek diskutēti ar valstu vadītājiem, taču plašākai sabiedrībai vēl netiek atklāti.
"Pēdējo pāris gadu laikā valdība jau paveikusi ļoti daudz, lai likvidētu robus likumdošanā, kas pieļāva ļaunprātīgu sistēmas izmantošanu. Tādējādi, piemēram, bija ļaudis, kas pieprasīja bērnu pabalstus un sūtīja tos uz savām valstīm, lai gan bērni patiesībā nedzīvoja Lielbritānijā, bet gan viņu pašu valstī ar citiem ļaudīm. Šādas lietas jau apturētas. Taču ir nepieciešama tālāka sistēmas reformēšana un tagad notiek diskusijas starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienības līderiem par to, kādas būs šīs izmaiņas," teica Lielbritānijas vēstniece Latvijā Sāra Kaulija.
Vaicāta, vai šobrīd iespējams atklāt vienu no iecerētajiem pasākumiem, Kaulija norādīja, ka šobrīd notiek sarunas ar ES dalībvalstīm un Lielbritānija nevēlas padarīt šo diskusiju publisku. "Jūs noteikti saprotat, ka sarunas vislabāk veikt aiz slēgtām durvīm," viņa piebilda.
Aizbildinoties ar tehniskām procedūrām referenduma likuma pieņemšanai parlamentā, Lielbritānija nenosauc arī konkrētu referenduma datumu. Zināms tik vien, ka tas notiks līdz 2017.gada beigām. Šajā laikā notiks vēl vismaz divi ES politikai būtiski notikumi - prezidenta vēlēšanas Francijā un vēlēšanas Vācijā. Līdz ar to britu Dauningstrīta atstājusi sev plašas manevra iespējas.
