Tādu viedokli abas Lietuvas amatpersonas pauda pēc tam, kad prokuratūra informēja, ka pirmstiesas izmeklēšanā par iespējamu valsts noslēpuma atklāšanu un ļaunprātīgu amata stāvokļa izmantošanu tika noklausītas un ierakstītas 17 esošo un bijušo BNS Lietuvas biroja darbinieku telefona sarunas.
"Prezidente savā uzrunā par stāvokli valstī uzsvēra, ka tiesībsargājošajām institūcijām ir jāsāk strādāt mūsdienām atbilstošā veidā un jāatsakās no novecojušu padomju stila vajāšanas metožu, kas pārkāpj cilvēktiesības, izmantojuma. Likumu nevar aizstāvēt no spēka pozīcijām," teikts Lietuvas preziedentes preses dienesta izplatītajā paziņojumā.
Tajā uzsvērts, ka Grībauskaite, "reaģējot uz neatbilstošiem lietas izskatīšanas pasākumiem, kas pret medijiem tika piemēroti" pērn novembrī, ierosināja likuma grozījumus, kas pastiprinātu prasības procesuālajām darbībām pret žurnālistiem un palielinātu plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzību.
"Lai gan prezidente Seimam ierosināja izskatīt grozījumus steidzamības kārtā, tie joprojām nav pieņemti. Parlamenta tieslietu komisija apstiprināja grozījumus tikai šodien," trešdien norādīja Lietuvas prezidentes preses dienests.
Savukārt ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja izplatītajā paziņojumā teikts, ka ikvienā gadījumā, kad tādu pasākumu piemērošana tiek apsvērta, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas veicējiem ir jārīkojas atbilstoši likumam un samērīguma un likumības principam.
"Apzinoties, cik jūtīgi un nozīmīgi demokrātiskai sabiedrībai ir žurnālistu neatkarības un brīvības principi, es vēlētos uzsvērt, ka tiesībsargājošajām institūcijām ir rūpīgi jāizvērtē piespiedu pasākumu pret tādām personām samērīgums un tie jāpiemēro tikai gadījumos, kad kriminālprocesa mērķus nevar sasniegt ar citiem pasākumiem," viņš paskaidroja.
BNS trešdien nosodīja ziņu aģentūras esošo un bijušo darbinieku telefona sarunu noklausīšanos un ierakstīšanu. Aģentūra norādīja, ka šie procesuālie piespiedu līdzekļi nav samērīgi, varēja radīt informācijas avotu konfidencialitātes pārkāpšanas draudus un tie bija nepamatots aģentūras darbinieku privātuma pārkāpums.
Lietuvas Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un korupcijas izmeklēšanas departamenta prokurors pirmdien informēja BNS par slepenām izmeklēšanas darbībām.
Sarunu noklausīšanos sankcionējusi Viļņas rajona tiesa. Tiesas lēmumu par slepenām izmeklēšanas darbībām plānots pārsūdzēt Viļņas apgabaltiesā.
Pirmstiesas izmeklēšana pērn tika sākta pēc tam, kad BNS vēstīja par Valsts drošības departamenta paustu brīdinājumu Lietuvas augstākajām amatpersonām par iespējamām informācijas provokācijām.
Apsūdzības par amata stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts noslēpuma atklāšanu izvirzītas Grībauskaites preses sekretārei Daivai Ulbinaitei.
Īpašo izmeklēšanu dienests izmeklēšanas gaitā veica kratīšanu BNS redaktores dzīvesvietā, uz iztaujāšanu izsauca sešus BNS darbiniekus un izņēma vairākus datorus.
Viļņas apgabaltiesa pērn decembrī nolēma, ka šajā izmeklēšanā Viļņas rajona tiesa pēc prokurora lūguma nesamērīgi ar nodarījumu sankcionēja kratīšanu BNS redaktores dzīvesvietā un lika redaktorei atklāt informācijas avotu.
