Putins pavēlējis piesavināties Ukrainai piederošo Zaporižjas AES

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstījis dekrētu, uzdodot pārņemt Krievijas īpašumā Ukrainai piederošo Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), kas ir lielākā Eiropā.

Krievijas karaspēks ir okupējis Zaporižjas AES jau kopš karadarbības sākuma, un Maskava to atklāti izmantojusi kā kodolšantāžas instrumentu, draudot Ukrainai un citām Eiropas valstīm ar kodolkatastrofu. AES darbību joprojām nodrošina ukraiņu personāls.

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka okupanti mēģina piespiest AES darbiniekus pieņemt Krievijas pilsonību un slēgt darba līgumus ar Krievijas atomenerģētikas uzņēmumu "Rosatom".

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors Rafaels Grosi ir devies uz Kijivu, lai runātu par drošības zonas izveidošanu ap Zaporižjas AES.

Sākusies arī Luhanskas apgabala atbrīvošana

Ukrainas armija tikmēr tuvojas Krievijas nelikumīgi anektētā Luhanskas apgabala robežai. Ziņu aģentūra "Reuters" šorīt informēja, ka Ukrainas bruņotie spēki ir pavirzījušies 20 kilometrus uz priekšu aiz Oskilas upes Harkivas apgabalā un tagad tuvojas Svatovas pilsētai Luhanskas apgabalā.

Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs trešdien paziņojis, ka sākusies Luhanskas apgabala deokupācija un no iebrucējiem jau atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas.

Ukrainas spēku sekmīgās pretuzbrukuma operācijas dienvidos un austrumos joprojām turpinās, neskatoties uz to, ka Putins trešdien parakstījis likumu par četru daļēji okupēto Ukrainas apgabalu aneksiju.

Atbrīvojot apdzīvotās vietas, Ukrainas karavīri tiek sagaidīti ar prieka asarām, karogiem, puķēm un arī kopīgu himnas dziedāšanu.

Pēc Haidaja teiktā, iebrucēji saprot, ka tiek satriekti, tāpēc cenšas mīnēt visus ceļus un ēkas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis ka armija gūst "ātrus un spēcīgus" panākumus un austrumos un dienvidos ir ''atgūti desmitiem ciematu''.

Deokupāciju mēģinās pabeigt līdz ziemai

Ukrainas armija gūst ievērojamus panākumus arī Hersonas apgabalā, atbrīvojot jaunas apdzīvotas vietas un turpinot virzību uz Hersonu.

Pienāk ziņas, ka uz ziemeļiem no Hersonas esošo Snihurivku, būtisku dzelzceļa mezglu, pametuši Krievijas armijas virsnieki. Par to paziņoja Mikolajivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Kims, norādot, ka informācija vēl tiek precizēta, bet zināms, ka pilsētā joprojām atrodas Krievijas armija.

Putina ieceltais Hersonas apgabala gubernators Kirils Stremousovs apgalvo, ka Krievijas spēki atkāpušies, lai pārgrupētos un un pēc tam dotu prettriecienu Ukrainas armijai.

Laikraksts "Financial Times" vēsta, ka ASV rosina Ukrainu deokupēt dienvidu reģionus, tostarp Hersonu, pirms aukstā laika iestāšanās, kad karaspēka virzība palēnināsies.

Pēc ASV militārpersonu aprēķiniem, iespēja deokupēt Hersonu, ja tāda būs, parādīsies jau no novembra vidus.

Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs solījis atgūt zaudētās teritorijas Ukrainas apgabalos, ko anektējusi Krievija. Putins pavēstījis, ka sagaida situācijas "stabilizēšanos" šajos reģionos.

Jaunas sankcijas pret Krieviju

Tikmēr Eiropas Savienības dalībvalstis trešdien vienojušās par astoto sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz Maskavas iebrukumu Ukrainā. Par to ziņo avoti diplomātiskajās aprindās. Sankciju astotā kārta ietver cenu griestu noteikšanu Krievijas naftai.

Vienošanās paver ceļu aizliegumam Eiropas Savienības uzņēmumiem transportēt Krievijas naftu uz valstīm ārpus bloka, ja tās cena pārsniedz konkrētu līmeni.

Šīs sankcijas paplašina iepriekšējo bloka aizliegumu pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus.

Saskaņā ar jaunajām sankcijām Eiropas Savienības pilsoņiem būs arī aizliegts ieņemt amatus Krievijas valstij piederošos uzņēmumos, tiks ierobežots ķīmisko vielu un elektronikas eksports uz Krieviju un noteikts importa aizliegums Krievijas produktiem septiņu miljardu eiro apmērā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.

Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti