"Tas, kas pašlaik notiek, protams, ir traģēdija. Mūsu kopīgā traģēdija. Taču tā nav radusies mūsu politikas rezultātā. Tieši pretēji – to radīja citas valstis, trešās valstis, kas vienmēr uz to tiekušās, centušās panākt "krievu pasaules" dezintegrāciju," paziņoja Krievijas vadonis.

Viņš apgalvo, ka Krievija gadiem ilgi esot centusies palīdzēt Ukrainai, piegādāja lētus energoresursus, bet nekas neesot līdzējis.

"Mēs vienmēr esam uzskatījuši Ukrainas tautu par brāļu tautu. Es arī tagad tā domāju," paziņoja Putins, kuru starptautiskā sabiedrība apsūdz genocīda īstenošanā pret "brālīgo" Ukrainas tautu.

Putins trešdien ar Krievijas armijas vadību apsprieda, kā cīņu pret Ukrainu padarīt efektīvāku.

Putins sacīja, ka Krievija sasniegs visus uzstādītos mērķus Ukrainā, un apsolīja dot bruņotajiem spēkiem visu, ko tie lūgs, lai atbalstītu karu Ukrainā, sakot, ka šai vajadzībai neesot finansiālu ierobežojumu.

Jau ilgāku laiku izskan ziņas, ka Krievija gatavojas uzsākt mobilizācijas otro vilni, lai nosūtītu uz Ukrainu vēl vairāk karavīru. Par to varētu liecināt arī Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu ierosinājums palielināt karadienestā iesaucamo vecumu.

Ja pašlaik Krievijas armijā var iesaukt vīriešus vecumā no 18 līdz 27 gadiem, tad saskaņā ar Šoigu ierosinājumu armijā iesauktu vecumā no 21 līdz 30 gadiem.

Šoigu arī piebilda, ka Krievijas armijā dienošo skaits ir jāpalielina līdz 1,5 miljoniem, no tiem gandrīz puse (695 000) būtu profesionālā dienesta karavīri.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.