Pēc viņa vārdiem, arī ekonomiskās sankcijas pret Krieviju ir iespēja veicināt Krievijas iekšējo attīstību.
Tradīciju ik gadu informēt Federālo sapulci par notiekošo valstī jau deviņdesmito gadu vidū aizsāka toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins.
Šoreiz Vladimira Putina uzrunai tika pievērsta īpaša uzmanība, ņemot vērā pēdējā gada notikumus Ukrainā. Savas uzrunas laikā, klātesot arī anektētās Krimas līderiem, Putins norādīja, ka Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā ir vēsturisks un taisnīgs notikums, jo tieši Krimā ir meklējami krievu nācijas pirmsākumi. Notiekošo Ukrainā Putins nosaucis par rietumvalstu ierosinātu un atbalstītu bruņotu valsts apvērsumu. Rietumu līdzdalība esot jūtama arī pašlaik spēkā esošajās ekonomiskajās sankcijās pret Krievijas amatpersonām un ekonomikas sektoriem.
„Tā nav tikai ASV un citu rietumvalstu nervoza reakcija uz mūsu attieksmi pret notiekošo Ukrainā un tur piedzīvoto valsts apvērsumu. Tās pat nav saistītas ar tā dēvēto Krimas pavasari. Es esmu pārliecināts – ja visa šī nebūtu, tad izdomātu kādu citu iemeslu, lai ierobežotu Krievijas augošās iespējas, izdarītu spiedienu uz Krieviju vai izmantotu šo situāciju savās interesēs,” klāstīja Putins.
„Savaldīšanas politika nav izdomāta vakar. Pret mūsu valsti tā patiesībā ir piemērota vienmēr. Katru reizi, kad kāds Krieviju sāk uzskatīt par pārāk spēcīgu un pastāvīgu, šie instrumenti nekavējoties tiek ieslēgti. Taču runāt ar Krieviju no spēka pozīcijām ir bezjēdzīgi,” brīdināja Putins.
Runājot par starptautisko drošību, Putins norādījis, ka Krievija arī turpmāk sadarbosies ar starptautisko sabiedrību, piemēram, cīņā pret terorismu vai bīstamām vīrusa slimībām. Taču Putins atzīst, ka kopš 2002.gada visā pasaulē ir noticis aktīvs darbs, lai izveidotu ASV labvēlīgu globālo sistēmu. Šāda sistēma radot draudus ne tikai Krievijas, bet arī pārējās pasaules drošībai, jo tiek izjaukts stratēģiskais spēku samērs. Krievijas prezidents atkārtoti uzsvēris joprojām lielo Krievijas militāro ietekmi.
„Mēs negatavojamies iesaistīties dārgā bruņošanas sacensībā. Taču mēs pārliecinoši nodrošināsim mūsu valsts aizsardzības spējas jaunajos apstākļos. Par to šaubu nav nekādu. Tas tiks izdarīts, jo iespējas un nestandarta risinājumi Krievijai ir. Panākt militāro pārākumu pār Krieviju nevienam neizdosies,” uzsvēra Putins.
Protams, daudziem no klātesošajiem, kā arī skatītājiem un klausītājiem interesēja jautājums par Krievijas ekonomisko stāvokli, ņemot vērā rietumvalstu ieviestās ekonomiskās sankcijas, naftas cenu krišanos, kā arī rubļa straujo lejupslīdi. Kā jau daudzos iepriekšējos paziņojumos, arī šoreiz Putins pauda nelokāmu pārliecību, ka sankcijas faktiski ir lieliska iespēja Krievijas attīstībai un izaugsmei.
„Tā dēvētās sankcijas un ierobežojumi ir stimuls daudz ātrākai un veiksmīgākai izvirzīto mērķu sasniegšanai. Mums ļoti daudz kas ir jāizdara – jārada jaunas tehnoloģijas un konkurētspējīga produkcija, jārada papildus rezerves ražošanā un finanšu sistēmā, jāsagatavo jauni kadri. Tam visam mums ir ietilpīgs iekšējais tirgus un dabas resursi, kapitāls un zinātniskās iestrādes. Jādod pilsoņiem iespējas atbrīvoties sociālajā sfērā un uzņēmējdarbībā. Tā ir labākā atbilde uz ārējiem ierobežojumiem un mūsu pašu iekšējām problēmām,” skaidroja prezidents.
Šāda koncentrēšanās uz iekšējiem spēkiem gan ir pretrunā ar prezidenta apgalvojumiem par to, ka Krievija nedomā par pašizolāciju.
Putins uzrunā arī norādījis, ka Krievija vienmēr esot cienījusi un cienīs bijušo padomju republiku, tostarp Ukrainas, suverenitāti un to tiesības izvēlēties sabiedrotos un savu ekonomisko un drošības ceļu.
Savā uzrunā Putins pieminējis arī pagājušajā naktī Čečenijas galvaspilsētā Groznijā notikušo kaujinieku uzbrukumu, kurā gājuši bojā vismaz 19 cilvēki. Atbildību par notikušo oficiāli uzņēmās grupējums "Kaukāza emirāts", kura mērķis esot bijis atriebt musulmaņu sieviešu apspiešanu. Tomēr eksperti šo uzbrukumu nepārprotami saista ar Putina nozīmīgo uzrunu. Tas esot bijis vērsts gan pret prezidentu, gan pret viņam tik ļoti lojālo Kadirovu, kurš devās noklausīties Putina uzrunu Maskavā, pat neraugoties uz saspīlējumu Groznijā.
„Tā ir gadskārtējā uzruna un tā ir ārkārtēja uzruna, ņemot vērā apstākļus Krievijā un ārpus tās. Ļoti daudz cilvēku skatījās Putinu un vēroja Krieviju šajā brīdī. Šajā laikā notikušā uzbrukuma mērķis bija samulsināt Putinu viņa paša cilvēku priekšā un globālās auditorijas priekšā,” sprieda Maskavas Kārnegi centra vadītājs Dmitrijs Treņins.
Eksperti neizslēdz, ka uzbrukums varētu būt saistīts ar starptautisko terorismu un tā rīkotāju pēdas var būt meklējamas ārpus Čečenijas. No radikālā džihādistu grupējuma “Islāma valsts” skatu punkta, Krievija tiem ir tāds pats ienaidnieks kā ASV. Turklāt Putinam organizācija nesen izteica draudus, solot atgūt Kaukāzu.
