Organizācija, kas seko līdzi Krievijā notiekošo mītiņu gaitai, vēsta, ka visvairāk cilvēku tika aizturēti Sanktpēterburgā - četri ar pusi simti. Seko Jekaterinburga, kur aizturēti gandrīz 200 cilvēku, starp tiem arī bijušais pilsētas mērs Jevgeņijs Roizmans. Galvaspilsētā Maskavā aizturēti vairāk nekā 40 mītiņotāji. Saskaņā ar organizācijas publicēto informāciju, lielākas vai mazākas aizturēšanas notikušas kopumā 33 Krievijas pilsētās.
Policija visā Krievijā, lai nepieļautu protesta akciju norisi, pielietoja fizisku spēku.
"Nezinu, vai policijas rīcību var saukt par attaisnojamu. Policisti bija tērpušies bruņu vestēs, viņiem bija steki, un atsevišķiem likumsargiem – pat dažādas šautenes. Viņi uzbruka civiliedzīvotājiem. Cilvēki nāca ar bērniem, taču viņi ātri tika ielenkti," pastāstīja organizācijas "Pret vardarbību" koordinators Vjačeslavs Baškovs.
Protestos skanēja dažādi saukļi, kas bija vērsti ne tikai pret pensiju sistēmas reformu, bet arī pret prezidentu Vladimiru Putinu. Protestu dalībnieki kritizēja varasiestāžu nežēlību, mēģinot apspiest protestus.
"Mūsu valsts iedzīvotājiem nav jāprasa atļauja, vai drīkstam iet pa ielu. Es varu doties uz jebkuru vietu savā valstī, neatkarīgi no laika vai apkārtējiem cilvēkiem. Konstitūcijā šādas tiesības ir paredzētas. Mēs neesam bruņoti, mēs neapdraudam varu, mēs gribam runāt par problēmām!" izteicās protesta dalībniece Natālija Ņikiforova.
Pirmdien pret diviem Maskavā aizturētiem 24 un 36 gadus veciem vīriešiem ierosinātas krimināllietas, viņi apsūdzēti par vardarbību pret policistiem. Bet Sanktpēterburgā četriem aizturētajiem piespriests piecu līdz septiņu dienu arests.
Uz mītiņiem 9.septembrī aicināja Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs. Viņš pats tajos gan nevarēja piedalīties, jo augusta nogalē tiesa viņam piesprieda 30 dienu administratīvo arestu par janvārī organizētajām demonstrācijām. Pēc Navaļinija līdzgaitnieku teiktā, svētdien akcijās pret pensiju reformu kopumā piedalījās aptuveni 60 līdz 80 tūkstoši cilvēku, kaut varasiestādes to rīkošanu lielā daļā gadījumu bija aizliegušas.
Jau ziņots, ka svētdien Krievijā dažādās pilsētas notika protesti. Tie sakrita ar reģionālo vēlēšanu dienu, dominējot valdošajai partijai „Vienotā Krievija”. Tostarp bez nopietniem opozīcijas kandidātiem ar lielu pārsvaru Maskavas mēra amatā pārvēlēts Vladimira Putina sabiedrotais Sergejs Sobjaņins. Viņš ieguva 70 procentus balstu, taču vēlētāju aktivitāte bija zema – vien aptuveni 30 procenti.
Vienlaikus valdošā partija vairākos reģionos piedzīvoja arī vērā ņemamus trieciens. Tostarp Habarovskā un vēl dažos apgabalos būs nepieciešama gubernatora vēlēšanu otrā kārta, jo „Vienotās Krievijas” kandidātiem neizdevās uzriez iegūt vismaz 50% balsu. Bet komunisti uzvarēja valdošās partijas politiķus tādās vietās kā Hakasija, Irkutska un Uļjanovska. „Vienotās Krievijas” neveiksmes šeit tiek saistītas arī ar nepopulāro pensiju reformu.
KONTEKSTS:
Valdība iecerējusi paaugstināt pensionēšanās vecumu - valdība plāno paaugstināt pensionēšanās vecumu sievietēm no 55 gadiem līdz 63 gadiem, bet vīriešiem – no 60 līdz 65 gadiem.
Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins informējis par izmaiņām valdības piedāvātajā pensiju reformā. Reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību, pensijas vecumu plānots celt nedaudz lēnāk, nekā iepriekš paredzēts.
