Sagaidāms, ka karadarbība Ukrainā pašlaik vēl turpināsies un pavasarī sagaidāmi uzbrukumu mēģinājumi no abām pusēm. Tāpēc nopietnākas miera sarunas varētu sākties pēc pavasara kaujām, prognozēja Skudra.

Savukārt risks, ka karadarbībā varētu iesaistīties Baltkrievija, viņaprāt, nepastāv. Vienlaikus viņš atzina – nav šaubu, ka turpināsies Baltkrievijas teritorijas izmantošana Krievijas uzbrukumiem Ukrainai.

Tāpat Skudra norādīja, ka, iespējams, Krievija izvieto Baltkrievijā taktiskos kodolieročus. Oficiālu ziņu gan par to neesot.

Viņš arī pievērsa uzmanību tam, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina veidot iespējami plašāku blakus esošo valstu koalīciju, lai tās diplomātiski un politiski atbalstītu Krieviju. Turklāt Krievija varētu ziemā pastiprināt raķešu un dronu uzbrukumus, kā rezultātā Eiropā būtu gaidāma jauna Ukrainas bēgļu plūsma.

Komentējot Ķīnas distancēšanos no kara Ukrainā, Skudra skaidroja, ka Ķīna domā ģeopolitiski un ģeostratēģiski. Tā turpināšot samērā lēti pirkt naftu un gāzi no Krievijas un mēģināšot nostiprināt savu ietekmi valstīs, kas energoresursu problēmu dēļ izjūt nepieciešamību pēc atbalsta.

Profesors vērtēja, ka Ķīna nepiegādās ieročus Krievijai. Bet tā, visticamāk, vēlā pavasarī vai vasarā mēģinās veicināt sarunas vismaz par pamieru.