Laikraksts savā interneta versijā ziņoja, ka NSA 30 dienu laikā no 2012.gada 10.decembra līdz 2013.gada 8.janvārim ierakstījusi 70,3 miljonus telefonsarunu Francijā. NSA automātiski piekļuvusi sarunām no zināmiem Francijas telefona numuriem un ierakstījusi īsziņas, izmantojot programmu ar segvārdu "US-985D".
"Le Monde" ziņoja, ka Snoudena noplūdinātie dokumenti dod pamatu uzskatīt, ka NSA šādi izspiegojusi ne vien terorismā aizdomās turētus cilvēkus, bet arī augsta ranga uzņēmējus un politiķus.
Vācijas nedēļas žurnāls "Der Spiegel" pirms tam ziņoja, ka NSA bija neatļauti piekļuvusi bijušā Meksikas prezidenta Felipes Kalderona e-pastam. Meksika ir paziņojusi, ka pieprasīs ASV paskaidrojumus par šādu izspiegošanu.
Kā ziņots, jau septembrī britu laikraksta „Guradian" reportieris Glens Grīnvalds paziņoja, ka aģentūra izspiegojusi Brazīlijas prezidenti Dilmu Rusefu, piekļūstot visam interneta saturam, ko viņa aplūkojusi tiešsaistē. Tādēļ Rusefa atcēla novembrī plānoto valsts vizīti ASV, kuras laikā bija paredzēta tikšanās ar prezidentu Baraku Obamu.
Meksika ASV ir pieprasījusi paskaidrojumus, norādot, ka „vēlreiz kategoriski nosoda iestāžu komunikāciju un Meksikas pilsoņu privātuma pārkāpšanu," kas ir pretēji starptautiskajām tiesībām. „Attiecībās starp kaimiņiem un partneriem nav vietas šādai praksei", paziņoja Meksikas ārlietu ministrija, norādot, ka prasīs ASV amatpersonām „iespējami drīz" sniegt atbildes uz šīm apsūdzībām.
ASV jau iepriekš norādījušās, ka publiski nekomentēs ziņas par katru konkrēto izlūkdienestu darbību, taču uzsver, ka to izlūkdienesti ievāc tādu pašu informāciju, kādu iegūst visas citas valstis. Baraks Obama gan Brazīlijai, gan Meksikai solījis izmeklēt apsūdzības par spiegošanu.
