Malkolma Tērnbula uzvara cīņā par Austrālijas Liberālās partijas vadītāja un līdz ar to arī Austrālijas premjerministra posteni var likties tāls un Eiropas Savienību neskarošs jautājums. Taču patiesībā uz premjerministru maiņu Eiropā tiek liktas lielas cerības.
Atšķirībā no sava ilggadējā sāncenša, nu jau bijušā Austrālijas premjera Tonija Ebota, Malkolms Tērnbuls vienmēr ir atbalstījis ciešāku sadarbību ar 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tieši tāpēc tiek sagaidīts, ka abu pušu attiecībās var iestāties jauns posms.
Kā viena no galvenajām sfērām jāmin klimata pārmaiņas. Iepriekš Eiropas Savienības neapmierinātību izpelnījās Ebota izteikumi par to, ka cilvēka radītas klimata pārmaiņas un globālā sasilšana ir pilnīgas muļķības. Kā vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem Ebots bija izvirzījis apņemšanos atteikties no Austrālijas emisiju tirdzniecības shēmas. Pirms šī gada nogalē gaidāmās klimata pārmaiņu konferences Eiropas amatpersonu vidū bija palielinājušās bažas par to, ka tik industriāli attīstītai valstij kā Austrālija atsakoties pildīt kaitīgo izmešu samazināšanas programmu, Austrālijai varētu sekot arī citas attīstītās valstis, tādējādi apdraudot ambiciozos klimata uzlabošanas mērķus. Ja Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2030.gadam samazināt kaitīgo gāzu apjomu par 40% procentiem, salīdzinot ar 1990.gadu, tad Austrālija vēlas samazinājumu vien par 26-28%, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem attīstīto valstu vidū.
Malkolms Tērnbuls varētu panākt Austrālijas klimata politikas pārskatīšanu, un Eiropā cer, ka tas notiks jau pirms Parīzes klimata samita. Taču, visticamāk, nopietnas pārmaiņas nav gaidāmas līdz 2017. vai 2018.gadam, kad Austrālija plāno nākt klajā ar jaunām klimata politikas iniciatīvām.
Un ļoti iespējams, ka arī turpmākajās diskusijās ar Austrāliju visvairāk uzmanības tiks pievērsts tieši instrumentiem, kā mazināt kaitīgo izmešu apjomus, nevis plašākiem mērķiem. Viens no iemesliem ir pašas Eiropas ne visai efektīvā emisiju tirdzniecības sistēma, kas liek lielajiem piesārņotājiem maksāt par kaitīgo izmešu nonākšanu atmosfērā. Emisiju pārpalikums un zemās cenas faktiski nemotivē piesārņotājus mainīt pašreizējo darbību, taču Eiropas Komisija ir apņēmības pilna šo sistēmu reformēt.
Ja Tonijs Ebots tika uzskatīts par izteiktu eiroskeptiķi, tad jaunais premjerministrs tieši pretēji – tiek uzskatīts par vienu no aktīvākajiem attiecību ar Eiropu atbalstītājiem. Un šajās attiecībās ļoti lielu lomu varētu spēlēt arī brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību un Austrāliju. Ja Austrālija ir Eiropas Savienības 21. lielākais tirdzniecības partneris, tad Eiropa Austrālijai ir trešais lielākais preču noieta tirgus aiz Ķīnas un Japānas. Brisele vēlas risināt sarunas vienlaicīgi ar Austrāliju un Jaunzēlandi, taču līdzšinējā Tonija Ebota pieeja bija izraisījusi neapmierinātību gan Eiropā, gan Jaunzēlandē. Iespējams, ka sadarbību ar Eiropas Savienību varētu veicināt arī fakts, ka Austrālijas ekonomika pašlaik piedzīvo visai smagu laiku, jo dabas resursu ieguves augstākais punkts ir pagājis, turklāt pieprasījums pēc dažādiem izejmateriāliem no Ķīnas puses ir samazinājies.
