Attiecības starp Turciju un Grieķiju pēdējā laikā kļūst arvien saspīlētākas, kaut arī abas ir NATO dalībvalstis. Strīda pamatā ir Turcijas mēģinājumi meklēt naftu un gāzi Vidusjūras austrumos, ko Grieķija uzskata par saviem teritoriāliem ūdeņiem.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo jau ir publiski mudinājis Turciju atvilkt savus militāros spēkus un uzstāj, ka konfliktam ir jārod miermīlīgs risinājums.
Pompeo vizīte Kiprā papildina ASV prezidenta Donalda Trampa nesenās telefonsarunas ar Grieķijas premjeru Kirjaku Micotaki un Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.
Situācijas risināšanā aktīvi ir iesaistījusies arī Francija. Tās prezidents Emanuels Makrons šonedēļ paziņoja, ka Turcija vairs neesot partnere. Tomēr Makrons pauda cerību, ka drīzumā ar šo NATO valsti atkal būs iespējams auglīgs dialogs.
Savukārt Grieķijas premjers attiecībām ar Turciju varētu pieskarties sestdien plānotajā ikgadējā uzrunā par aizsardzību un ekonomiku.
KONTEKSTS:
Saspīlējums starp NATO dalībvalstīm Grieķiju un Turciju saistībā ar energoresursu apguvi Vidusjūrā nerimst. NATO un Eiropas Savienība ir mudinājusi abas valstis strīdus risināt diplomātiskā ceļā.
No energoresursu importa atkarīgā Turcija nav mierā, ka tā nav iesaistīta Vidusjūras dabasgāzes apguvē. Pagājušajā gadā Turcija sāka izpētes darbus netālu no Kipras, kuras ziemeļu daļu kopš 1974. gada kontrolē Ankaras atbalstīta valdība, pret ko iebilst Grieķija.
Brisele ir brīdinājusi Ankaru, ka nepieciešamības gadījumā var lemt par jaunām sankcijām pret Turciju. Taču tās apdraudētu bloka un Turcijas noslēgto vienošanos, kas palīdzēja samazināt migrantu plūsmu uz Eiropu.
