Septiņu valstu politiķu tikšanos organizē Francijas prezidents Emanuels Makrons, un tā notiks Korsikas salā.
Ne tikai Grieķija, bet arī vairākas citas Eiropas valstis pašlaik piedzīvo pamatīgu attiecību saspīlējumu ar Turciju. Tam par pamatu ir domstarpības ap enerģijas resursu ieguvi Vidusjūras austrumos.
Gan Atēnas, gan Ankara uzskata konkrēto teritoriju par savu.
Eiropas Savienības valstis šajā strīdā lielākoties ir Grieķijas pusē. Ir sagaidāms, ka pirms kopējās septiņu valstu līderu tikšanās Francijas prezidents Emanuels Makrons aci pret aci apspriedīs jaunāko situāciju ar Grieķijas premjeru Kirjaku Micotaki.
Tāpat pamatīgi atšķiras arī Francijas un Turcijas skatījums uz situāciju Sīrijā un Lībijā. Līdz ar to arī amatpersonas Ankarā un Parīzē pēdējā laikā ir apmainījušās ar asiem izteikumiem.
KONTEKSTS:
Saspīlējums starp NATO dalībvalstīm Grieķiju un Turciju saistībā ar energoresursu apguvi Vidusjūrā nerimst. NATO un Eiropas Savienība ir mudinājusi abas valstis strīdus risināt diplomātiskā ceļā.
No energoresursu importa atkarīgā Turcija nav mierā, ka tā nav iesaistīta Vidusjūras dabasgāzes apguvē. Pagājušajā gadā Turcija sāka izpētes darbus netālu no Kipras, kuras ziemeļu daļu kopš 1974. gada kontrolē Ankaras atbalstīta valdība, pret ko iebilst Grieķija.
Brisele ir brīdinājusi Ankaru, ka nepieciešamības gadījumā var lemt par jaunām sankcijām pret Turciju. Taču tās apdraudētu bloka un Turcijas noslēgto vienošanos, kas palīdzēja samazināt migrantu plūsmu uz Eiropu.
