ĪSUMĀ:
- Turcijai un Grieķijai domstarpības par tiesībām uz izpētes urbumiem Vidusjūrā.
- Tur atrodas gāzes atradnes.
- Turcija jūras robežas jānosaka pēc kontinentālās daļas, neņemot vērā grieķu salas.
- Atēnas: Turcijas nostāja pārkāpj starptautiskās tiesības.
- Pirmdien Ankara nosūtīja uz strīdīgo reģionu izpētes un atbalsta kuģus.
- To pavada 5 Turcijas karaflotes kuģi, un tuvumā atrodas arī Grieķijas karakuģi.
- Grieķija aicina nekavējoties izvest kuģi no Grieķijas ūdeņiem.
- Turcija: Kuģis veiks izpēti līdz 23.augustam.
- Jautājumu apspriedīs arī ES ārlietu ministri.
- Francija spriedzes dēļ “uz laiku pastiprina” militāro klātbūtni Vidusjūras austrumos.
Starp NATO dalībvalstīm Grieķiju un Turciju jau labu laiku pastāv domstarpības par tiesībām veikt urbšanas darbus Vidusjūras austrumu daļā, kur atrodas gāzes atradnes.
Turcija uzskata, ka jūras robežas komerciālai izpētei būtu jānosaka vienlīdzīgi, par izejas punktu ņemot Grieķijas un Turcijas kontinentālās daļas, neietverot Grieķijas salas. Atēnas savukārt norāda, ka Turcijas nostāja pārkāpj starptautiskās tiesības.
Pagājušajā nedēļā situācija abu valstu starpā atkal saasinājās, jo Ēģipte un Grieķija parakstīja vienošanos par ekskluzīvas ekonomiskās zonas izveidošanu reģionā.
Šo pirmdien Ankara nosūtīja savu izpētes kuģi “Oruc Reis” un atbalsta kuģus no karaflotes uz Vidusjūras ūdeņiem pie Grieķijas Kastellorizo salas.
Kuģis atrodas uz dienvidaustrumiem no Krētas, to pavada pieci Turcijas karaflotes kuģi, un tuvumā atrodas arī Grieķijas karakuģi.
Grieķijas ārlietu ministrs Niks Dendiass aicināja Ankaru nekavējoties izvest kuģi no Grieķijas ūdeņiem. Savukārt Grieķijas premjers Kiriaks Micotakis aicinājis Turciju izrādīt “saprātu”.
Tikmēr Turcija paziņojusi, ka “Oruc Reis” veiks izpētes darbus no 10.augusta līdz 23.augustam. Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu paziņoja, ka Turcija pastiprinās enerģijas avotu izpēti Vidusjūras austrumos un neielaidīsies kompromisos par savām tiesībām.
Saasinājuma dēļ pēc Grieķijas lūguma rītdien notiekošajā Eiropas Savienības ārlietu padomes ārkārtas sēdē līdz ar jautājumiem par Baltkrieviju un Libānu ministri apspriedīs arī šo problēmu.
Bloka augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs iepriekš sacīja, ka situācija rada nopietnas bažas un jārisina ar dialoga starpniecību.
Attiecības nav spīdošas arī Turcijas un Francijas starpā. Francija šodien paziņoja, ka spriedzes dēļ tā “uz laiku pastiprina” savu militāro klātbūtni Vidusjūras austrumu daļā. Par to jau trešdien ziņoja prezidents Emanuels Makrons.
Pēc mācībām Kiprā, Francija izvietotos divus militāros iznīcinātājus Krētā. Iepriekš Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdgans nopēla Makronu par Libānas apmeklēšanu pēc postošā sprādziena Beirūtas ostā. Pēc Erdogana domām, Makrons vēloties atgriezt koloniālistu struktūru, savukārt Ankarai tādu vēlmju neesot.
