To intervijā Latvijas Radio programmai „Labrīt” sestdienas rītā pauda politologs Ojārs Skudra.
Viņš norādīja, ka patvēruma meklētājus savās zemēs galvenokārt uzņem Vācija, Austrija, Beniluksa valstis un Zviedrija. Pārējās valstis nav bijušas tik atvērtas un aktīvas, un tā jau ir viena pazīme, kas parāda, cik ātri dažādas Eiropas valstis spēj risināt krīzes situācijas.
Reaģējot uz to, Austrijas valdība jau ir devusi mājienu, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas ir kūtras patvēruma meklētāju uzņēmējas un aicinātājas, varētu samazināt ES finanšu atbalstu. Tādējādi rodas vēl lielāks pamats par „dažādu ātrumu” ES, skaidroja Skudra.
Tādējādi var arī tikt pārskatīts ES līgums.
Vēl vairāk ES dalībvalstu dažādos nākotnes ceļus iezīmē Lielbritānijas rīcība, kas ir krasi pretēja iespējamajai eirozonas valstu lēmumam – veidot dziļāku un plašāku savstarpējo sadarbību. Līdz ar to, kamēr daļa ES valstu attālinās no federalizācijas un plašākas sadarbības, citas tieši to drīzumā varētu darīt.
Komentējot ideju par ES robežaģentūras izveidi, kas būtu kā ātrās reaģēšanas spēki ES robežsardzē, Skudra pauda, ka tas ir loģisks solis. Situācija Grieķijā liecina, ka viena no ES dalībvalstīm nespēj nodrošināt savu robežu kontroli, tāpēc šādi papildu spēki ir nepieciešami. Vienlaikus Skudra noraidīja apgalvojumus, ka briesmās būtu Šengenas zona – par to vairāk tiek diskutēts medijos, nevis politiķu vidū.
