Rostoks sacīja, ka naftas cenu kritums, kas arī ietekmē Krievijas budžetu, neatspoguļosies Krievijas ārpolitikā. Viņš uzsvēra, ka pēdējos desmit gadus analītiķi dzīvoja ar kļūdainu pārliecību, ka Krievijas vadību interesē bizness.
Tomēr Krievijai vadītājiem ir svarīgākas ģeopolitiskās intereses, un diez vai naftas cenu kritums padarīs Maskavu piekāpīgāku, piemēram, Ukrainas jautājumā.
Viņš atgādināja, ka Krievijas varas elites rokās ir milzīgs resurss – masu mediji, kas palīdzēs mobilizēt iedzīvotājus, panākot, ka „sabiedrība gatava ciešāk savilkt jostas”, kas būs nepieciešams, ja valsts budžets pildīsies sliktāk, jo turpinās sarukt naftas cenas.
Krievijas pamatbudžeta ienākumi ir atkarīgi no naftas eksporta, gandrīz kā visām naftas eksportātājvalstīm, izņemot ASV un Kanādu, Latvijas Radio norādīja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Viņš stāstīja, ka lielākā daļa šo valstu savus budžetus veidoja, balstoties uz naftas cenu aptuveni 100 ASV dolāri par barelu, bet šobrīd naftas cenas ir aptuveni 80 dolāri.
Jau ziņots, ka naftas cenas pasaules tirgū piedzīvo kritumu saistībā ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC mājieniem nesamazināt naftas ieguvi. Šajā situācijā strauji turpina kristies arī Krievijas rubļa vērtība. Tas tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām. Finanšu analītiķi jau prognozē Krievijas ekonomikas drīzu nonākšanu recesijā.
