Neskatoties uz papildu policijas spēkiem Stokholmā, kas tiek piesaisti no citām Zviedrijas pilsētām, arī piektdienas naktī galvaspilsēta piedzīvojusi nemierus. Naktī uz sestdienu automašīnas tika dedzinātas vismaz četrās Stokholmas priekšpilsētās, vēsta Zviedrijas ziņu aģentūra TT. Tāpat tiek ziņots, ka pa galvaspilsētas ielām piektdienas vakarā automašīnās braukājuši aptuveni 200 labējo ekstrēmistu, taču, acīmredzot, vardarbību novērsusi policijas klātbūtne.
Stokholmā naktī no ceturtdienas uz piektdienu ugunsdzēsēji dzēsa ap 70 ugunsgrēku. Tos izraisīja aizdedzinātas automašīnas, atkritumu tvertnes un ēkas, tostarp trīs skolas un policijas iecirkni. Nakti iepriekš ugunsgrēku skaits sasniedza 90.
Jau gandrīz nedēļu ilgušie nemieri piektdienas vakarā skāra arī Erebrū pilsētu apmēram 160 kilometrus uz rietumiem no Stokholmas. Policija informēja, ka aptuveni 25 jaunieši maskās aizdedzinājuši skolu un vairākas automašīnas, taču miers pilsētā atjaunots līdz pusnaktij. Tāpat ziņots, ka neapdzīvota ēka aizdedzināta kādā pilsētā netālu no Stokholmas.
Grautiņu intensitāte gan, šķiet, ir samazinājusies. Stokholmas policija norāda, ka mazināt nekārtību apmēru palīdz vecāku un brīvprātīgo organizāciju pārstāvji, kuri ir uzņēmušies patrulēšanu pilsētā.
Kopš nekārtību sākuma arestēti 29 cilvēki. Grautiņi Zviedrijas galvaspilsētā sākās naktī uz pirmdienu, pēc tam, kad vairākas dienas iepriekš Stokholmas ziemeļrietumu priekšpilsētā Husbijā policija nošāva kādu 69 gadus vecu vīrieti. Viņš esot draudējis likumsargus nogalināt ar mačeti. Husbijā apmēram 80% no 12 tūkstošiem iedzīvotāju ir imigranti.
Vietējie aktīvisti skaidroja, ka šis notikums saniknojis vietējos jauniešus, kuri vairākkārt cietuši no policijas brutalitātes un rasisma. Daļa uzskata, ka nemieri ir saistīti ar diskrimināciju un salīdzinoši augsto bezdarbu imigrantu vidū, un norāda uz pieaugošo plaisu starp turīgajiem un nabagajiem. Citi to saista ar noziedzību, un izskan viedokļi arī par nepareizu audzināšanu.
Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts automašīnu dedzināšanu nosaucis par „huligānismu”, norādot, ka to nevar saukt par vārda izpausmes brīvību. Viņš sasaucis valdības ārkārtas sēdi, lai apspriestu pasākumus kārtības atjaunošanai.
Par notiekošo Zviedrijā ir satrauktas arī ārvalstis. Lielbritānijas Ārlietu ministrija un ASV vēstniecība Stokholmā izdevušas brīdinājumu saviem pilsoņiem. Tajā aicināts izvairīties no nekārtību skarto rajonu apmeklēšanas.
