Starp streikotājiem Latvijas Radio nesastapa nevienu ierēdni no Latvijas. Tomēr kāda ierēdne no Lietuvas norādīja, ka neredz iespēju palikt Briselē, ja tuvākajos gados algas tiešām samazinās.
Daudzas dalībvalstis valstis pašlaik taupa un uzskata, ka būtu jāierobežo ES kopējie tēriņi. Ministru padomes darba grupa vienojās no jauna ieviest nodokli amatpersonu algām, ieviest 2% griestus algu pieaugumam, kā arī palielināt pensionēšanās vecumu no 63 uz 67 gadiem EK piedāvāto 65 gadu vietā.
Ierēdņi uzskata, ka tas ir netaisnīgi, jo tad ierēdņiem no bagātajām ES valstīm izdevīgāk būšot darbu meklēt mājās, nevis braukt uz Briseli. Un tas nozīmēšot, ka institūcijas zaudēs daudz un spējīgus cilvēkus. Francijai, Vācijai un virknei turīgo valstu jau tagad esot problēmas ar cilvēku piesaistīšanu, norādīja streikotāji.
Izskanējis viedoklis, ka tādā gadījumā ES institūcijās pieteiksies vairāk cilvēku no nabadzīgākajām Eiropas valstīm, arī tādi, kas nav kvalificēti un kurus apmierinātu šādas ierēdņu algas.
Tiesa gan, pašreizējās ierēdņu algas, par kurām cīnās, ir dāsnas ne tikai salīdzinot ar Latvijas standartiem, bet arī ar to, cik vidusmērā nopelna Beļģijā. Zemākais atalgojums sasniedz aptuveni 2500 eiro jeb teju divus tūkstošus latu un augstāks atalgojums var sasniegt arī vairākus desmitus tūkstošus eiro. Dzīve Briselē esot gana dārga, tomēr ierēdņiem tiek piedāvātas gan pārcelšanās kompensācijas, gan pabalsti.
Trešdien streikot varētu Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamentāra darbinieki. Briseles ierēdņu streiki notiek bieži un regulāri – teju katru gadu.
