Lielu atbalstu uz ekonomiskās krīzes un augsta bezdarba fona ieguva arī pret taupības pasākumiem noskaņotās partijas, izjaucot līdzšinējo politisko kārtību. Piekto daļu balsu savāca galēji kreisi noskaņotā partija „Podemos,” kas ir politiskā sabiedrotā Grieķijā valdošajai partijai „Syriza.” Ja partijām neizdosies vienoties par koalīciju, Spānijā būs jārīko jaunas vēlēšanas.
Šī Spānijai ir jauna situācija. Vairāk nekā 30 gadus politikā dominējuši divi politiskie spēki - līdzšinējā premjera Marjano Rahoja konservatīvā Tautas partija un Sociālistiskā partija, kas pārmaiņus atradās pie varas.
2011.gadā Rahoja konservatīvie uzvarēja un varu pārņēma no sociālistiem, kurus vēlētāji sodīja par grūtībām, ko Spānija piedzīvoja ekonomiskās krīzes laikā. Taču tagad paši konservatīvie kļuvuši par krīzes un taupības pasākumu politiskajiem upuriem.
Svētdien notikušajās vēlēšanās konservatīvie uzvarēja, iegūstot 29% balsu, un otrajā vietā palika sociālisti ar 22%. Tomēr konservatīvie ir zaudējuši vairākumu parlamentā, un līdz ar to nevar, kā pēdējās desmitgadēs ierasts, vieni paši izveidot valdību.
Valdošās partijas pozīciju grāvuši gan korupcijas skandāli, gan tas, ka eirozonas ceturtajā lielākajā ekonomikā daudzi spāņi šobrīd ir nabadzīgāki nekā pirms četriem gadiem. Bezdarba līmenis joprojām ir augsts - 21%, otrs lielākais Eiropas Savienībā aiz Grieķijas.
Šī situācija ļāvusi lielu popularitāti iegūt divām jaunām partijām un izjaukt līdzšinējo politisko kārtību. Pavisam nedaudz atpaliekot no sociālistiem, trešo vietu ar piekto daļu - 20% balsu - ieguvusi tikai pirms dažiem gadiem dibinātā pret taupības pasākumiem noskaņotā galēji kreisā partija „Podemos”, kas spāņu valodā nozīmē „Mēs varam”. Ceturtā ar 14% balsu ir liberālā partija „Ciudadanos” jeb „Pilsoņi”.
Līdz ar to Spānijas parlamentā tagad ir četras galvenās partijas, nevis tikai divas, kā līdz šim, un ir jādomā par koalīcijas izveidi. Nozīmīga loma sarunās par valdību būs trešo vietu ieguvušajai galēji kreisajai partijai „Podemos”. Partija ieguvusi vairāk balsu nekā jebkura cita Katalonijā un Basku zemē, un ieguvusi otro vietu Madridē, paziņoja „Podemos” līderis Pablo Iglesiass.
„Šī ir vēsturiska diena. Ir sākusies jauna politiskā ēra, pieliekot punktu divpartiju sistēmai,” sacīja Ilgesiass.
Līdz šim valdošo konservatīvo līderis Rahojs paziņojis, ka viņš mēģinās izveidot valdību 350 deputātu Spānijas parlamentā, norādot, ka tā joprojām ir lielākā partija Spānijā un uzvarēja vēlēšanās.
“Es vēlos pateikties gandrīz septiņiem miljoniem spāņu, kas mums uzticējušies. Es apzinos, ka mums bija četri smagi gadi. Mums bija jāpieņem grūti lēmumi. Bet es vēlos pateikt, ka mana valdība un es kā premjerministrs darīju visu iespējamo Spānijas labā. Tā bija mans vienīgais orientieris,” sacīja Rahojs.
Krīzes gados Rahoja valdība ieviesa stingru taupību un izmaiņas darba likumdošanā. Pateicoties tam, ir iezīmējusies Spānijas ekonomikas atdzimšana, taču reformas partijai maksāja popularitāti.
Sociālistu līderis Pedro Sančess paziņoja, ka viņa partija ir gatava sākt sarunas, piebilstot, ka Spānija vēlas kreisi noskaņotu valdību.
Varianti ir dažādi. Konservatīvie un sociālisti varētu apvienoties un izveidot tā dēvēto „lielo koalīciju”, ko Spānija līdz šīm nav piedzīvojusi. Vēlēšanās uzvarējušie konservatīvie var palikt aiz borta, sociālistiem apvienojoties ar galēji kreiso „Podemos” un liberālo „Ciudadanos.” Sociālisti arī var apvienoties ar „Podemos” un mazākām reģionālām partijām, kas ieguva tikai dažus krēslus.
Spānijas karalis Felipe VI nominēs premjerministra kandidātu pēc sarunām ar visu parlamentā iekļuvušo partiju līderiem. Lai nominētais stātos amatā, parlamentam jānobalso par uzticības izteikšanu viņam. Ja nevienam valdību neizdodas izveidot divu mēnešu laikā, jārīko jaunas vēlēšanas.
