ĪSUMĀ:
- Vairāku ietekmīgu valstu līderi Berlīnē vienojās neiejaukties Lībijas konfliktā.
- Valstis vienojas arī ievērot bruņojuma piegādes aizliegumu.
- Nav gan panākts tik liels progress, lai konfliktu varētu uzskatīt par atrisinātu.
- Panākta vienošanās par Lībijas miera plānu.
- Eksperti sarunas jau nodēvējuši par Vācijas diplomātijas “zvaigžņu stundu”.
- Berlīnē bija arī abas karojošās puses, tomēr tikšanās aci pret aci nenotika.
- Pamiers vēl nav panākts un sperti vien pirmie soļi.
- Joprojām pastāv jautājumi, cik labi un efektīvi var uzraudzīt valstu saistības.
- Lai runātu par tālākiem soļiem, pirmdien Briselē tiksies ES ārlietu ministri.
“Šī konference neatrisinās Lībijas problēmas vienā piegājienā, bet, īstenojoties labākajam scenārijam, tā var kļūt par kaut ko labāku nekā karš,” tā pirms svētdien Berlīnē notiekošā Lībijas miera samita sacīja Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts.
Patiesi, nevar teikt, ka samitā būtu panākts tik liels progress, lai konfliktu varētu uzskatīt par teju atrisinātu. Tomēr ticis dots starts situācijas uzlabošanai.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs sacīja – kopīgā deklarācijā pausts spēcīgs signāls, ka valstis ir pilnībā apņēmušās atbalstīt Lībijas krīzes miermīlīgu atrisinājumu.
„Visi dalībnieki apņēmās atturēties Lībijā no iejaukšanās bruņotajā konfliktā vai tās iekšējās lietās. Es aicinu visus iesaistītos un starptautisko sabiedrību ievērot un respektēt ANO Drošības padomes noteikto embargo,” sacīja Gutērrešs.
Vācijas kanclere preses konferencē apliecināja, ka samitā Berlīnē panākta vienošanās par Lībijas miera plānu. Tāpat pausta apņemšanās ievērot bruņojuma embargo. Merkele norādīja - samita dalībnieku vidū bija vienprātība, ka pastāv vēlme respektēt embargo, kas tiks stingrā veidā kontrolēts.
“Tika panākta vienprātība, ka puses nevēlas turpināt sūtīt ieročus, bet tās vēlas ievērot embargo. Tāpat vienojāmies, ka vēlamies pastiprināt embargo uzraudzību vairāk, kā jebkad agrāk. Visi to apņēmās. Jautājums par to, kā atvilkt Lībijā jau esošo militāro aprīkojumu, tiks risināts saistībā ar nākotnes pamiera vienošanos,” sacīja Merkele.
Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss uzsvēra, ka sarunās rasta atslēga, kas var atrisināt Lībijas konfliktu.
Tikmēr eksperti sarunas jau nodēvējuši par Vācijas diplomātijas “zvaigžņu stundu”. Kanclerei izdevās Berlīnē sapulcēt daudzu ietekmīgu valstu līderus, tai skaitā Krievijas un Turcijas prezidentus Vladimiru Putinu un Redžepu Tajipu Erdoganu, kā arī konkurējošo Lībijas valdību pārstāvjus.
Grūti gan teikt, kā šī apņemšanās tiks iedzīvināta. Līdz šim ANO noteiktas embargo nav bijis efektīvs. Neskatoties uz ierobežojumiem, Ankara jau ir nosūtījusi militāro palīdzību Tripoles valdībai, un paziņojusi, ka turpinās atbalstīt šo valdību. Aizdomas ir arī par Krievijas iesaisti konfliktā. Maskava gan noliedz, ka Lībijā atrastos Krievijas privātās militārās organizācijas „Vagner” algotņi.
Berlīnē klātesošas bija arī abas karojošās puses, tomēr tikšanās aci pret aci nenotika.
Par to nožēlu pauda Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, piebilstot, ka starp abām pusēm nav izdevies nodrošināt nopietnu un stabilu dialogu.
Tripolē bāzētās valdības premjerministrs Fajezs as Sarradžs iepriekš Maskavā parakstīja vienošanos par pamieru, bet ietekmīgais militārais komandieris Halifa Haftars, kas atbalsta Tubrukā bāzēto administrāciju, vienošanos neparakstīja. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss informēja, ka, neskatoties uz dokumenta neparakstīšanu, Haftars principā esot piekritis ievērot pamieru.
Tomēr pamiers vēl nav panākts un sperti vien pirmie soļi, piebildis ANO ģenerālsekretārs. Arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo atzinis, ka joprojām pastāv daži jautājumi par to, cik labi un efektīvi var uzraudzīt valstu paustās saistības. Lai runātu par tālākiem soļiem miera procesa ieviešanā Lībijā, pirmdien Briselē tiksies Eiropas Savienības ārlietu ministri.
Bloka augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels iepriekš pauda, ka pamiera gadījumā Lībijā varētu tikt izveidota Eiropas Savienības militāra misija, kas uzraudzītu pamieru un ieroču embargo ievērošanu. Konflikta atrisinājums ir būtisks vairākām pusēm. Piemēram, Eiropas Savienība bažījas, ka teroristu organizācijas var izmantot nestabilitāti, lai veiktu uzbrukumus. Tāpat konflikta saasināšanās var palielināt nelegālo imigrantu plūsmu pāri Vidusjūrai uz Eiropu.
KONTEKSTS:
Konflikts Lībijā ilgst kopš 2011. gada, kad tika gāzts un nogalināts ilggadējais diktators Muamars Kadafi. Uz varu Lībijā pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi, un pagaidām nav izdevies izveidot vienotu valsts pārvaldes sistēmu. Pagājušajā nedēļā Tripoles un Tubrukas valdību pārstāvji Maskavā parakstīja pamiera vienošanos, bet ietekmīgais Lībijas militārais komandieris feldmaršals Halifa Haftars tai nepievienojās.
