ĪSUMĀ:
- Kremlis atteicies plaši komentēt lidmašīnas piespiedu nosēšanos Minskā.
- Krievijas Valsts domes loceklis to nosaucis par „izcilu operāciju”.
- Krievijas ĀM un mediji piesauc notikumus 2013. gadā, kad piespiedu nosēšanos veica lidmašīna ar Bolīvijas prezidentu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs līdz šim izvairīgi komentējis lidsabiedrības „Ryanair” lidmašīnas avārijas nosēšanos Minskā, ar kuru lidoja bijušais „Nexta” galvenais redaktors Romāns Protasevičs. Peskovs vien uzsvēris, ka Baltkrievijas gaisa dispečeri darījuši visu iespējamo, lai novērstu draudus pasažieru drošībai.
Zināms, ka līdz ar opozīcijas medija „Nexta” dibinātāju un galveno redaktoru Protaseviču tika aizturēta arī viņa draudzene Krievijas pilsone Sofija Sapega. Kremļa runasvīrs sākotnēji bijis atturīgs, arī atbildot uz jautājumiem par šo faktu, taču piebilda, ka Krievijas pilsoņi mēdz tikt aizturēti dažādās pasaules vietās un Krievija vienmēr sniedz tiem palīdzību. Viņš arī pauda cerību, ka Sapega drīzumā tiks atbrīvota.
Peskovs atteicās komentēt faktu, ka četri Krievijas pilsoņi neatgriezās no Minskas uz Viļņu izlidojušajā reisā, kā arī to, vai Baltkrievijas varas iestādes pirms lidmašīnas aizturēšanas ir konsultējušās ar Krieviju. Iespēju, ka Baltkrievijas īstenoto operāciju atbalstījusi Krievija, pieļāvis Lielbritānijas ārlietu ministrs Dominiks Rābs, norādot, ka „ir ļoti grūti noticēt, ka šāda veida pasākumus varēja tikt īstenots bez vismaz Maskavas varas iestāžu piekrišanas”.
Krievija apsūdzības noraidījusi, Peskovam uzsverot, ka drīz situācija būšot tāda, ka Krieviju vainos pie tā, ka tā vispār eksistē. Kremļa runasvīrs arī izteicis nožēlu par Eiropas plāniem izvairīties no Baltkrievijas gaisa telpas.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē sacīja, ka Minska izvēlējusies „absolūti saprātīgu pieeju”, un aicināja nestrēbt karstu ar pieņēmumu izteikšanu. Savukārt ministrijas pārstāve Marija Zaharova izsmēja Rietumu sašutumu, un viņu šokējot Rietumu reakcija uz notikušo. Viņa norādīja, ka paši Rietumi iepriekš rīkojušies līdzīgi, tādēļ esot dīvaini, ka Minskā notikušais citām valstīm šķietot šokējošs.
Proti, Zaharova atgādināja par notikumiem 2013. gadā, kad lidmašīna, ar kuru no vizītes Maskavā mājās atgriezās Bolīvijas prezidents Evo Moraless, bija spiesta nosēsties Vīnē. Tas notika tādēļ, ka vairākas Eiropas valstis liedza tai ielidot savā gaisa telpā, pastāvot aizdomām, ka tajā atrodas arī bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens. Šo gadījumu kā salīdzinājumu tagad izmanto arī Krievijas mediji, norādot, ka notikušais ar „Ryanair” reisu nav nekāds bezprecedenta notikums.
Plašāki savos komentāros bijuši Krievijas Valsts domes pārstāvji. Krievijas Valsts domes deputāts Vjačeslavs Lisakovs savā „Telegram” kanālā Protaseviča arestu nodēvēja par Baltkrievijas specdienestu „izcilu operāciju”.
Savukārt Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dmitrijs Novikovs portālam „Rise” pastāstījis, ka uz „Ryanair” stāsta fona „ekonomiski vājās valstis” atkal piemet pagali „anti-Lukašenko kampaņai” un seko Vašingtonas pavadai. Pēc viņa teiktā, „visiem esot bijis skaidrs, ka notikušais tiks izmantots, lai arvien aktīvāk iejauktos Baltkrievijas iekšējās lietās”. Pēc Novikova domām, Baltkrievijas tautas laime esot tā, ka Aleksandra Lukašenko kurss atbilst plašās masas interesēm.
Tikmēr Valsts domes NVS lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kalašņikovs sacīja, ka apakšpalāta nesniegs oficiālu vērtējumu par citas valsts rīcību, taču šajās darbībās neesot nekā, kas raisītu sašutumu.
Svētdienas notikumus un tam sekojošās darbības Lukašenko drīz vien aci pret aci noteikti apspriedīs ar Kremļa saimnieku, jo maija beigās abiem ieplānota tikšanās.
KONTEKSTS:
23. maijā Baltkrievija piespieda nolaisties Minskā aviokompānijas "Ryanair" reisa lidmašīnu ar 126 pasažieriem, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Pasažieru lidmašīnu līdz Minskas lidostai pavadīja Baltkrievijas iznīcinātāji. Rīkojumu par lidmašīnas pārtveršanu personīgi devis Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko.
Operācijas mērķis bija aizturēt vienu no pasažieriem: Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas štāba locekli, vienu no opozīcijas medija "Nexta" dibinātājiem, tā bijušo galveno redaktoru Romānu Protaseviču. Lukašenko režīms viņu apsūdz terorismā, par ko viņam draud pat nāvessods.
Baltkrievijas režīma rīcību nosoda gan Baltkrievijas opozīcija, gan rietumvalstu amatpersonas, kas to raksturo kā valsts atbalstītu gaisa pirātismu, pasažieru lidmašīnas nolaupīšanu un rupju starptautisko civilās aviācijas noteikumu pārkāpumu. Jau dienu pēc notikumiem ES līderi vienojās liegt Baltkrievijas aviokompāniju lidojumus ES gaisa telpā un aicināja lidsabiedrības izvairīties no Baltkrievijas gaisa telpas.
