ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju par novērotājvalstu karogu pacelšanu pie ANO mītnes atbalstīja 119 valstis, astoņas balsoja pret, tostarp Izraēla un ASV, bet 45 atturējās, arī liela daļa ES dalībvalstu.
Rezolūciju ierosināja Palestīna. Saskaņā ar dokumentu novērotājvalstu karogi blakus ANO dalībvalstu karogiem tiks pacelti 20 dienu laikā. Palestīniešu diplomāti sagaida, ka Palestīnas karogu pacels mastā 30.septembrī - dienā, kad palestīniešu pašpārvaldes prezidentam Mahmudam Abasam paredzēts uzrunāt pasaules līderus ANO Ģenerālās asamblejas ikgadējā sanāksmē.
Palestīnas pārstāvis ANO Rijads Mansurs pirms balsojuma paziņoja, ka rezolūcijas pieņemšana būs simoblisks „vēl viens solis” pretim Palestīnas valstiskuma nostiprināšanai.
Viņš pauda, ka iniciatīvai ir potenciāls dot palestīniešiem „cerību, ka starptautiskā sabiedrība joprojām atbalsta Palestīnas valsts neatkarību.” Mansurs pauda, ka situācija šobrīd ir „drūma, politiskais process ir miris, Gaza tiek nosmacēta, [un] šī karoga rezolūcija ir kā maza sveces gaisma, lai palestīniešu cerības saglabātu dzīvas.”
Palestīnas premjerministrs Rami Hamdallāhs vizītes laikā Parīzē balsojumu nosauca par „soli ceļā uz Palestīnas kļūšanu par pilnvērtīgu ANO dalībvalsti.”
Pirms trim gadiem ANO Ģenerālā asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja Palestīnas statusa organizācijā paaugstināšanu līdz ANO novērotājvalsts statusam. Toreiz balsojums notika pēc neveiksmīga mēģinājuma Palestīnai iegūt pilnvērtīgas dalībvalsts statusu, jo tam trūka atbalsta ANO Drošības padomē.
No 28 ES valstīm rezolūciju atbalstīja 10 ar Franciju galvgalī, arī Zviedrija, Itālija, Spānija, Polija. Pārējās atturējās, tostarp Latvija. Karoga rezolūciju atbalstīja arī Krievija un Ķīna.
Francijas vēstnieks ANO Fransuā Delatrs norādīja, ka Parīzes atbalsts rezolūcijai ir atbalsts divu valstu risinājumam, paužot, ka „karogs ir spēcīgs simbols, cerību stariņš” palestīniešiem laikā, kad miera sarunas ar Izraēlu jau pusotru gadu atkal ir iesalušas.
Izraēla un ASV iestājās stingri pret rezolūciju. Pret to nobalsoja arī Kanāda un Austrālija. ASV vēstniece ANO Samanta Pauera uzsvēra, ka karoga pacelšana mastā „nav alternatīva sarunām [starp palestīniešiem un Izraēlu], un netuvinās abas puses tuvāk mieram.”
Savukārt izraēliešu vēstnieks Rons Prosors uzsvēra, ka „nekāds balsojums nevar tukšu simbolisku žestu pārvērst valstī”. Viņš izteicies, ka ANO Ģenerālā „asambleja nobalsotu, lai paziņotu, ka Zeme ir plakana, ja to ierosinātu palestīnieši.” Prosors paziņoja, ka starptautiskajai sabiedrībai ir skaidri jānorāda palestīniešiem, ka vienīgais veids sasniegt valstiskumu ir tiešu sarunu ceļā ar Izraēlu.
ANO ir tikai vēl viena novērotājvalsts, kas ir Vatikāns. Tas norādījis, ka negatavojas pacelt karogu pirms pāvesta Franciska vizītes ANO mītnē septembra nogalē, tomēr neizslēdz, ka to varētu izdarīt nākotnē. Vatikāns ir oficiāli atzinis Palestīnu kā valsti, maijā ar to parakstot pirmo formālo divpusēju līgumu.
