Sadaļas Sadaļas

Pabriks: Pareizā atbilde Krievijai – Rietumu un NATO partnerība ar Ukrainu; Minskas sarunas bezjēdzīgas

Raugoties uz saspīlējumu Krievijas attiecībās ar Ukrainu, rietumvalstu un NATO pareizā atbilde būtu spēcīgāka partnerība ar Ukrainu, tostarp piegādājot ieročus. Savukārt Minskas formāta sarunas ir bezjēdzīgas, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par”).

Pabriks kā ļoti nopietnu vērtēja Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie robežas ar Ukrainu. Tomēr militārai aktivitātei plašā mērogā, viņaprāt, nevajadzētu būt tuvākajā laikā.

Ministrs pieļāva, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar šādu rīcību vēlas pārbaudīt ASV jauno prezidentu Džo Baidenu un Rietumu vienotību, tostarp ASV un Eiropas sadarbību, kā arī mēģināt “kaut ko papildus izspiest ar kara draudiem”.

Pabriks vērtēja, ka iepriekš notikušās sarunas Minskas formātā bijušas diezgan bezjēdzīgas un nesekmīgas. “Un lielā mērā jau piedāvājums, ko Rietumi mīļā miera labad grib caur Minskas formātu Ukrainai piedāvāt un arī Krievija grib piedāvāt, ir pēc būtības Donbasa tā saucamo sacelšanās dalībnieku iefiltrēšana Kijevas parlamentā. Tas jau nav Ukrainas interesēs. Un es domāju, ka tas varētu būt viens no tiem spiedieniem, ko mīļā miera labad, piemēram, Francija vai Vācija varētu piedāvāt Putinam kā konfekti, lai viņš vairāk nedraudētu ar karadarbību. Otra iespēja ir reāls karš,” sacīja Pabriks, atzīstot, ka uz diplomātiskajām sarunām raugās ar lielām bažām.

Savukārt par Ukrainas vēlmei paātrināt iestāšanos NATO Pabriks sacīja, ka pirmais solis būtu spēcīgākas partnerības piedāvāšana Ukrainai.

“Tas būtu pareizais atbildes solis krieviem. Ja krievi grib panākt kaut kādu labumu sev ar šādu militāru spiedienu pie Ukrainas robežām, tad vispareizākā atbilde no Rietumiem būtu nevis pacelt ķepiņas, bet pateikt: mīļie draugi, mēs arī saprotam spēka valodu, esam gatavi runāt, bet, ja jūs šādi rīkojaties, mēs, protams, pastiprinātā tempā iesim uz priekšu,” sacīja Pabriks.

Viņaprāt, rietumvalstīm jāizvērtē iespējamību Ukrainai pārdot ieročus. “Mums ir jābeidz ignorēt Ukrainas intereses, jo Krievija kā agresorvalsts var dabūt visu, kamēr virkne mūsu sabiedroto turpina teikt, ka abām pusēm jāievēro miers un abām jāpiekāpjas. Mums jāsniedz palīdzība, lai ukraiņi var sevi aizstāvēt,” Pabriks piebilda.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā bažas par situāciju Austrumukrainā ir ievērojami pieaugušas. Marta beigās Ukraina ziņoja, ka Krievija koncentrē savu karaspēku pie Ukrainas robežas un Maskavas atbalstītie separātistu kaujinieki nemitīgi pārkāpj pērn panākto vienošanos par pamieru.

2014. gada pavasarī Ukrainas austrumu daļā sākās konflikts. Drīz pēc tam Krimas autonomo apgabalu Ukrainā anektēja Krievija. 2015. gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas. Kopš tā laika abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt