Saeima pirmdien pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, taču tas nav atļauts Latvijas zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem. 

Aizsardzības ministrs skaidroja: "Likums bija jāgroza. Ja uz Ukrainu vēlas doties cilvēks, kas ir Zemessardzē vai bruņotajos spēkos, viņam šī darbība Zemessardzē, bruņotajos spēkos ir jāpārtrauc, jo citādāk šī darbība varētu tikt sasaistīta ar Latviju, bet Latvija nav karadarbībā ar Krieviju, Latvija netaisās uzbrukt Krievijai, lai arī ko, iespējams, Kremlis teiktu."

Pabriks arī atzīmēja, ka uz Ukrainu nevar nosūtīt NATO karavīrus, jo tas nozīmētu alianses un Krievijas karu, uz ko neviens neesot gatavs.

Vienlaikus Pabriks uzsvēra, ka brīvprātīgajam no Latvijas, kas dodas palīgā Ukrainai, nopietni jāizsver šis lēmums, jo Latvijas valsts viņam palīdzēt vēlāk nevarēs. Šādā gadījumā pilnu atbildību uzņemas Ukrainas valdība un tās bruņotie spēki. Tāpat ministrs atgādināja, ka ukraiņiem patlaban nepieciešami prasmīgi cilvēki, nevis nesagatavoti aizstāvji.

"Ukrainas puse vēlas cilvēkus, kuriem ir kāda pieredze, nav nozīmes no cilvēkiem ar karstu sirdi. (..) Ukrainas armijai zaļknābji un iesācēji nav vajadzīgi, viņiem ir vajadzīgi nopietni cilvēki," atzīmēja Pabriks.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.