Dienu pirms Minskā paredzētajām Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu sarunām par bruņotā konflikta izbeigšanu turpinās kaujas Ukrainas austrumos par teritorijas kontroli .
Prokremliskie separātisti paziņoja, ka viņiem izdevies pilnībā aplenkt stratēģiski nozīmīgo Debaļcevu, kas atrodas pusceļā starp Doņeckas un Luhanskas pilsētām. Ticis ziņots, ka Debaļcevā atrodas vairāki tūkstoši Ukrainas karavīru, pēdējā laikā par pilsētas kontroli norisinājušās aktīvas kaujas, un izveidojusies situācija jau nodēvēta par „Debaļcevas katlu”.
Kijevā ziņas par „katla” noslēgšanu noliedz, paziņojot, ka kaujas turpinās. Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atbloķēts ceļš, kas ved uz pilsētu, notiek pārgrupēšanās un uz kauju rajonu tiek nogādātas rezerves un tehnika, vēsta „Ukrainas ziņu aģentūra”.
Bet bijušais Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilds tviterī paudis viedokli, ka „ir gaidāmi intensīvi Krievijas centieni sagrābt Debaļcevu pirms trešdienas sanāksmes Minskā”.
Tikmēr Ukrainas Nacionālās gvardes pulks „Azov” otrdienas rītā paziņojis, ka ir sācis uzbrukuma operāciju prokrievisko kaujinieku kontrolētās Novoazovskas virzienā. Pilsēta atrodas netālu no robežas Krieviju un aptuveni 45 kilometru attālumā no Kijevas kontrolē esošā Mariupoles. Šobrīd frontes līnija atrodas aptuveni pa vidu šīm abām pilsētām.
Pirmdien situāciju Ukrainā un attiecības ar Krieviju apsprieda ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele, kas ieradās vizītē Vašingtonā. Viena no sarunu tēmām bija ieroču piegādes Kijevai. Merkele par šādu iespēju ir noraidoša, jo tas var saasināt karu. Bet Vašingtonā šāds variants tiek izskatīts. Kaut viedokļi atšķiras, Merkele norādīja - „lai arī kas notiktu, alianse starp ASV un Eiropu saglabāsies.” Bet Obama uzsvēra, ka lēmumu par ieročiem vēl nav pieņēmis, lai dotu iespēju diplomātiskajiem centieniem.
„Ja diplomātija tiešām izgāžas, esmu lūdzis savu komandu apskatīt visas iespējas, kādus vēl līdzekļus mēs varam izmantot, lai mainītu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina aprēķinus. Letālu aizsardzības ieroču piegāde ir viena no iespējām, kas tiek izskatīta. Bet es par to vēl neesmu pieņēmis lēmumu,” paziņoja Obama.
„Esmu apspriedies ne tikai ar kancleri Merkeli, par šo jautājumu mēs apspriedīsimies arī ar citiem sabiedrotajiem. Tas nav balstīts uz ideju, ka Ukraina varētu uzvarēt Krievijas armiju. Tas ir domāts, lai noskaidrotu, vai mēs varam darīt vairāk, lai palīdzētu Ukrainai stiprināt savas aizsardzības spējas, saskaroties ar separātistu agresiju,” sacīja ASV līderis.
Putins tikmēr atrodas vizītē Ēģiptē, kur ieradās pirmdienas vakarā, par konfliktu Ukrainas austrumos atkārtoti vainojot Kijevu un rietumvalstis. Otrdien Putinam un Ēģiptes prezidentam Abdelfataham al Sisi paredzētas formālas sarunas un vairāku vienošanos parakstīšana.
Eksperti norāda, ka gan Putinam Ukrainas kara dēļ, gan Sisi cilvēktiesību pārkāpumu dēļ šīs vizītes mērķis ir arī parādīt, ka viņi nav starptautiski izolēti. Sisi pats ieradās vizītē Krievijā drīz pēc bijušā prezidenta Mohameda Mursi gāšanas, kad vēl bija aizsardzības ministrs, pagājušā gada augustā Maskavā ieradās jau prezidenta kārtā. Bet novembrī Kairā viesojās Krievijas aizsardzības un ārlietu ministri, lai apspriestu Ēģiptes ieroču iepirkšanas plānus.
Jau ziņots, ka par spīti mēģinājumiem panākt uguns pārtraukšanu un mierīgu Austrumukrainas konflikta risinājumu, ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu kaujas turpinās. ASV apsver ieroču piegādi Ukrainai. ASV prezidents pagaidām šādu lēmumu nav pieņēmis, taču pēc vairākām ukraiņu spēku neveiksmēm šis jautājums tiekot pētīts pastiprināti.
Arī Eiropā attieksme pret iespējamo Ukrainas bruņošanu nav viennozīmīga. Iepriekš ieroču piegādi apsvēra Polija, taču Vācijas kanclere iestājas pret to.
Pērn februāra nogalē pēc ilgstošiem protestiem Kijevā un daudzviet citur Ukrainā gāzts prezidents Viktors Janukovičs. Pēc atlaišanas no amata Janukovičs aizbēga uz Krieviju un paziņoja, ka neatzīst jauno varu un prezidenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievija izmantoja politisko nestabilitāti Ukrainā un anektēja Krimu, bet Kremļa atbalstītie separātisti destabilizē situāciju Austrumukrainā.
