Obama, kurš ieradies vizītē Lielbritānijā, iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka dod priekšroku Lielbritānijas palikšanai kopienas sastāvā. Uz ASV prezidenta rakstu asi reaģējuši britu eiroskeptiķi, Obamu kritizējot par iejaukšanos citas valsts iekšpolitikā.
Obama Lielbritānijā ieradās vēlā ceturtdienas, 21.aprīļa, vakarā pēc vizītes Saūda Arābijā.
Viens no galvenajiem tematiem ASV prezidenta vizītes laikā Lielbritānijā ir jūnijā gaidāmā referenduma konteksts par Apvienotās Karalistes palikšanu vai izstāšanos no ES.
Obama vairākkārt licis saprast, ka vēlētos, lai Savienoto Valstu stratēģiskā partnere Lielbritānija paliek ES.
Pirms ierašanās Lielbritānijā ASV prezidents vakar pat publicēja viedokļa rakstu britu izdevumā „The Telegraph”, kas tiek vērtēts kā neierasta ārvalstu līdera iejaukšanās citas valsts iekšpolitikā.
Obamas slejas virsraksts ir „Kā jūsu draugam ļaujiet man teikt, ka Eiropas Savienība Lielbritāniju padara vēl lielāku.”
Rakstā ASV prezidents argumentē, ka Lielbritānijas dalība ES vairo šīs valsts globālo ietekmi, un šīs dalības jautājums “ļoti interesē” ASV. Obama atzina, ka viņa vizīte tieši šajā laikā ir izraisījusi pretrunīgas reakcijas, it īpaši no eiroskeptiķu puses, kas ASV prezidentu apsūdzējuši par iejaukšanos citas valsts iekšējās lietās.
Obama uzsvēra, ka tā būs tikai un vienīgi britu izvēle, kā balsot gaidāmajā referendumā. Tomēr viņš piebilda, ka balsojuma iznākums „ļoti interesē” arī Savienotās Valstis.
Obama norādīja, ka Lielbritānija iegūst no dalības Eiropas Savienībā, runājot par darbavietām, tirdzniecību un izaugsmi. „Eiropas Savienība neiegrožo Lielbritānijas ietekmi – tā palielina to. Stipra Eiropa nav drauds Lielbritānijas globālai līderībai; tā vairo Lielbritānijas globālo līderību,” rakstīja Obama.
Obamas viedoklim nepiekrīt daļa vadošo ASV republikāņu politiķu, tostarp arī galvenais republikāņu prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps, kurš atbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES.
Obamas iesaistīšanās debatē par 23.jūnija referendumu izraisīja asu nosodījumu no eiroskpetiķiem, kas aicinājuši balstot par izstāšanos no ES.
Londonas mērs Boriss Džonsons paziņoja, ka tā ir „atklāta liekulība” no ASV puses iejaukties šajā debatē. Rakstā britu tabloidā „The Sun” viņš norādīja, ka „amerikāņi nekad neapsvērtu iesaistīšanos ES līdzīgā struktūrā [..] savā zemeslodes pusē.” Bet priekšstatu, ka Lielbritānijai globāli ir vairāk ietekmes, atrodoties ES, nevis ārpus tās, Džonsons nodēvēja par „muļķībām”.
Iepriekš vairāk nekā 100 britu eiroskeptisķu parlamentārieši bija parakstījuši atklātu vēstuli, kurā ASV prezidentu aicināja neiejaukties debatēs par referendumu.
Tomēr gaidāms, ka Obamam tiks uzdoti jautājumi par Lielbritānijas dalību ES kopīgajā preses konferencē ar britu premjeru Deividu Kameronu pēc tikšanās, kas abiem paredzēt piektdien.
Pats Kamerons, kurš vada valsts palikšanas kopienā kampaņu, centies uzsvērt, ka ciešās saites ar ASV turpināsies un ka sarunās ar Obamu viens no galvenajiem tematiem būs cīņa pret džihādistu grupējumu „Islāma valsts.”
Piektdien Obamam paredzētas pusdienas arī ar karalieni Elizabetei II, kura ceturtdien svinēja savu 90.dzimšanas dienu. Pēc Lielbritānijas Obama tālāk dosies vizītē uz Vāciju, kur tiksies ne tikai ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, bet arī citiem ES valstu līderiem.
