Eitanāzija Nīderlandē patlaban ir likumīga par 12 gadus vecākiem nedziedināmi slimiem bērniem, kā arī tiem, kuri cieš nepanesamas sāpes. Nepieciešama pacienta un viņa vecāku obligāta piekrišana. Eitanāzija atļauta arī zīdaiņiem līdz gada vecumam. Taču ne tiem neārstējami slimiem bērniem, kas ir vecumā no viena līdz 12 gadiem. Šai vecuma grupai var tikt piešķirta vai nu paliatīvā aprūpe, vai tikt pārtraukta uztura nodrošināšana, paātrinot nāvi. Jebkura cita rīcība bērna dzīves izbeigšanai ir krimināli sodāma. Bet šonedēļ valdība atbalstīja priekšlikumu likumīgai eitanāzijai arī šajā vecuma grupā.
"Ja bērns tuvākajā nākotnē mirs un viņa nepanesamās sāpes nevar mazināt ar paliatīvo aprūpi, būs iespējama aktīva rīcība bērna dzīves izbeigšanai,"
paziņoja Nīderlandes veselības ministrs Hugo de Jonge.
Domstarpības šajā medicīniskās ētikas jautājumā bijušas asas. Jautājums ir pretrunīgi vērtēts. Tas izraisīja mēnešiem ilgas debates valdošajā četru partiju koalīcijā. Stingri iebildušas arī konservatīvi kristīgās partijas. Valdība atsaucas uz ekspertu pētījumu, kurā atzīmēta nepieciešamība mainīt noteikumus.
"Gribam panākt, ka ārsti un vecāki var izdarīt pēc iespējas labākās izvēles šajos dzīves pēdējos mirkļos. Patlaban tas diemžēl nav iespējams,"
norādīja Groningenas Universitātes slimnīcas profesors Eduards Verhagens.
Eitanāzijas legalizēšana vecuma grupā līdz 12 gadiem gadā skaršot piecus līdz desmit bērnus. Būs nepieciešama vecāku piekrišana, jākonstatē, ka pacientam jācieš "nepanesamas un nebeidzamas sāpes", eitanāzijas procedūrai jāpiekrīt vismaz diviem ārstiem. Paredzams, ka izmaiņas ieviesīs tuvāko mēnešu laikā. Likumā kā tādā izmaiņu nebūs, bet ārsti tiks atbrīvoti no kriminālvajāšanas par eitanāzijas veikšanu bērnam šajā vecuma grupā.
Nīderlande legalizēja eitanāziju 2002. gadā, dažus mēnešu vēlāk to izdarīja arī kaimiņvalsts Beļģija.
