Nerimstošo vardarbības uzliesmojumu dēļ draud sabrukt Afganistānas miera process

Pagājuši divi mēneši, kopš Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un nemiernieku kustība “Taliban” parakstīja vienošanos, ar kuru plānots izbeigt Afganistānas karu. Tomēr par progresu šajā ziņā ir grūti runāt, jo Afganistānas valdība un talibi nespēj atrast kopsaucējus. Eksperti uzskata, ka nemitīgie talibu vardarbības uzliesojumi bija paredzami un to dēļ Afganistānas miera process draud sabrukt.

Nerimstošo vardarbības uzliesmojumu dēļ draud sabrukt Afganistānas miera processRihards Plūme

    Kopš 29. februārī Dohā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un talibiem tika parakstīta vienošanās ar cerību izbeigt karu Afganistānā, vardarbības uzliesmojumi nerimst. Talibu kaujinieku uzbrukumi turpinās arī laikā, kad situāciju valstī pasliktina koronavīrusa epidēmija. Vēl šorīt Kabulā uzspridzinājās kāds pašnāvnieks, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot vēl 15 cilvēkus.

    Kāda Afganistānas amatpersona norādījusi, ka kopš vienošanās parakstīšanas talibi visā valstī veic aptuveni 55 uzbrukumus katru dienu. Taču uzbrukumus īsteno arī Afganistānas spēki. ANO aģentūra ziņoja, ka valdības spēku īstenotajās darbībās, galvenokārt uzlidojumos un apšaudēs, tiek nogalināti vairāk bērnu nekā nemiernieku uzbrukumos.

    Eksperti norāda, ka vardarbības palielināšanās bija paredzama vai nenovēršama. Kabulā dzīvojošais stratēģijas un drošības eksperts Nišanks Motvani uzskata, ka Dohas vienošanās ir iedrošinājusi un pat leģitimizējusi ''Taliban''. Nemiernieki domā, ka viņi ir uzvarējuši karā, tāpēc tiem ir maz jēgas pārtraukt cīņu.

    Savienoto Valstu un talibu vienošanās sola pilnīgu ASV un ārvalstu spēku atsaukšanu bez talibu apņemšanās panākt pamieru vai pat jebkādu vardarbības samazināšanu. Amerikas Uzņēmējdarbības institūta pastāvīgais zinātnieks Maikls Rubins uzsver, ka vienošanās mērķis nav bijis panākt mieru, tas vienkārši ir darījums, kas ir kā aizsegs amerikāņiem, lai atstātu Afganistānu.

    Savienoto Valstu un talibu vienošanās arī paredz, ka Afganistānas valdība un talibi veic gūstekņu apmaiņu, kas būtu priekšnoteikums, lai puses sāktu miera sarunas. Gūstekņu apmaiņai bija jānotiek jau līdz 10. martam, tomēr tas neizdevās un process norit gausi. Talibu avoti norādījuši, ka nemiernieki negrasās mazināt vardarbību un iesaistīties sarunās līdz ieslodzīto atbrīvošanai.

    Lai gan aprīļa sākumā sarunas starp Afganistānas valdības un talibu delegācijām notika, process ir iestrēdzis. Afganistānas valdības sarunu grupas vadītājs un bijušais Drošības direktorāta vadītājs Mohamads Masūms Stanekzajs atzina, sarunās panākt vienprātību nebūt nebūs viegli, tomēr pauda optimismu.

    "Es domāju mēs varam panākt progresu, vienprātību un risinājumu. Zinām, ka ir atšķirības un ceļš mums priekšā ir grūts. Zinām arī to, ka Afganistānas konfliktā ir daudz dažādu spēlētāju un katrs no tiem konflikta atrisinājumu vēlas redzēt citādi. Sarežģījums ir tas, kā šīs atšķirības apvienot kopīgās interesēs reģionāli, starptautiski un nacionāli," pauda Stanekzajs.

    Aizjūras attīstības institūta pētniece Ešlija Džeksone situāciju salīdzina ar slimnīcas pacientu. Viņa piebilst - miera process vēl nav miris, tomēr pie dzīvības to uztur vien pieslēgšana pie sistēmas. Un atliek vien minēt, cik laika vēl ir atlicis, pirms tas sāks neatgriezeniski sabrukt.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti