Ukraina joprojām ir viens no karstākajiem jautājumiem uz NATO galda. Alianse arī uzsver, ka Krimas aneksija nav aizmirsta un tā netiks atzīta.
NATO visu 28 dalībvalstu vadītāji pieņēmuši kopīgu paziņojumu, kurā stingri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un atbalsta Ukrainu kā vienotu valsti tikai un vienīgi kopā ar Krimu. To medijiem apliecināja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs:
„Mēs stingri nosodām Krievijas agresīvās darbības un aicinām Krieviju ievērot starptautiskos likumus. Krimas aneksija ir nelegāla, un mēs to neatzīstam un neatzīsim.”
Piedalīties sarunās Antalijā tika uzaicināts arī Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins. Ar viņu atsevišķi tikās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš otrdien uzturējās vizītē Sočos. Pēc Kerija domām, ir pienācis izšķirīgs brīdis Minskas vienošanās izpildei.
“Man bija priekšrocība informēt mūsu NATO kolēģus par tikšanos ar prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kas notika vakar Sočos. Manuprāt, visi NATO locekļi ir vienisprātis, ka šis ir izšķirīgs brīdis Krievijai un separātistiem, lai rīkotos un izpildītu Minskas vienošanos. Ir izšķirīgs brīdis, lai nodrošinātu EDSO pārstāvjiem piekļuvi konflikta zonām; ir svarīgi izbeigt konfliktu šajos rajonos, it īpaši Širokinā, un panākt vienošanos par uguns pārtraukšanu,” pauda Kerijs.
Tikmēr sanāksmes rīkotājvalsts Turcija trešdien neierasti asi kritizēja Maskavu, norādot, ka nekas neattaisno Krievijas rīcību Ukrainā un citās Austrumeiropas valstīs. Turcijas ārlietu ministrs atkārtoti pauda Ankaras bažas par musulmaņu tatāru minoritāti Krimā un piebilda, ka Ankara ir gatava palīdzēt risināt Krievijas konfliktu ar Rietumiem, kas radies Ukrainas dēļ.
NATO ārlietu ministri trešdien vakarā ir noslēguši sarunas un pieņēmuši kopīgu vienošanos par situāciju Ukrainā, kurā nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, atbalsta Ukrainu kā vienotu valsti tikai un vienīgi kopā ar Krimu.
NATO valstis pauž satraukumu par cilvēktiesību situāciju Krimā, ko īpaši uzsver Krimā dzīvojošie tatāri, un par viņu tiesībām īpaši iestājas NATO dalībvalsts Turcija.
NATO arī uzver, ka Ukrainā ir apgrūtināta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) darbība, ko ierobežo Krievijas atbalstītie separātisti.
Joprojām NATO uzskata, ka konflikts ir jārisina diplomātiskā ceļā.
NATO amatpersonas šajās dienās uzsver, ka alianse Ukrainai ieročus nedod, jo tās kā organizācijas rīcībā nemaz nav tādu iespēju, taču NATO palīdz, izveidojot atbalsta fondus, Ukrainas militāro spēju attīstīšanai, kā arī palīdz, apmācot karavīrus un arī civiliedzīvotājus.
Ir atsevišķas NATO valstis, kuras palīdz Ukrainai ar ieročiem divpusēji, un tas nav liegts. NATO arī īpaši pauž bažas par Krievijas vēlmi izvietot Krimā atomieročus, par ko vairākkārt ir izteicies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Bet NATO attiecībās ar Krieviju nekas nemainās. Ņemot vērā situāciju Ukrainā, NATO negatavojas atjaunot līdzšinējo sadarbību ar Krieviju, attiecības paliek iesaldētas, tiesa daži diplomātiskie kanāli paliek atvērti. Turklāt NATO no Krievijas neprasa tikai sakārtot attiecības ar Ukrainu, bet arī izbeigt aliansi apmelojošo retoriku, gaisa telpas pārkāpumus un citus pavisam nedraudzīgus soļus.
Jau vēstīts, ka Ukrainas austrumos jau vairāk nekā gadu notiekošajā konfliktā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 6000 cilvēku. Konflikts sācies, kad prokrieviski noskaņotie separātisti sāka pārņemt kontroli par Donbasa rajoniem drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju.
Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī, un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
Pēdējā laikā gan Ukraina, gan ASV brīdinājušas, ka karadarbības atsākšanās iespēja Ukrainas austrumos ar katru dienu kļūst reālāka, jo separātisko kaujinieku rindās tiek iekļauts arvien vairāk labi apmācītu algotņu no Krievijas.
