Cīņa ar terorismu, starptautiskās bēgļu krīzes risināšana un jau ilgstoši topošais brīvās tirdzniecības līgums starp Ameriku un Eiropu - tie būs daži no svarīgākajiem tematiem, ko Varšavā ASV prezidents Baraks Obama plāno apspriest ar Eiropadomes vadītāju Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru.
Šis Eiropas Savienības – ASV mini samits notiks līdztekus NATO valstu vadītāju sanāksmei.
Obama izteicies, ka Varšavas samits būs viens no nozīmīgākajiem gaidāmo lēmumu ziņā. ASV prezidents arī sacījis, ka papildus iepriekš zināmajai darba kārtībai, kas skar Krievijas agresiju Ukrainā, cīņu ar globālo terorismu un NATO militāro spēju nostiprināšanu Eiropas Austrumu flangā, jādiskutē arī par ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām – it īpaši pēc Lielbritānijas referenduma.
Obamam Varšavā paredzētas vairākas divpusējas tikšanās – ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, ar britu aizejošo premjeru Deividu Kameronu, kā arī Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Fransuā Olandu. Tikšanos saraksts gan vēl var mainīties, atzīst Baltajā namā.
Obamam šis būs pēdējais NATO samits prezidenta amatā un arī viena no pēdējām vizītēm Eiropā. No Varšavas ASV prezidents dosies uz Spāniju, lai uzsvērtu abu valstu sadarbību drošības jomā.
Savukārt Latvijas valsts prezidentam Raimondam Vējonim Varšavas samita laikā paredzētas divpusējas tikšanās ar Polijas prezidentu un Kanādas premjerministru.
Vēstīts, ka NATO samitā Varšavā jūlija sākumā plānota Latvijas drošībai būtisku jautājumu izlemšana. Iecerēts, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks izvietoti četri alianses bataljoni, kas nozīmēs kopumā līdz četriem tūkstošiem karavīru.
Kanāda apstiprinājusi, ka vadīs ceturto no NATO bataljoniem, kurus paredzēts izvietot Baltijas valstīs un Polijā. Kanādiešu karavīri būs bāzēti Latvijā, vēsta diplomātiskie avoti.
