ASV, Francija, Norvēģija un Vācija jau parakstījšas jaunus līgumus ar ražotājiem. Alianse arī palielinājusi 155 milimetru artilērijas lādiņu ražošanu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs teica, ka pirmkārt ir iespējams palielināt ražošanu esošajās rūpnīcās, bet vajadzīgas arī jaunas investīcijas. Tas prasīs vairāk laika.

"Ukrainai šobrīd paveras iespēju logs izmainīt līdzsvaru, un šeit laiks ir ļoti būtisks. Šis kļūst par smagu nogurdināšanas karu, un tāds karš ir loģistikas karš. Tāpēc ir tik svarīgas mūsu spējas palīdzēt, lai Ukraina uzvar," uzsvēra Stoltenbergs.

NATO valstu aizsardzības ministri arīdzan diskutēja, kā sasniegt aizsardzības izdevumus vismaz 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta un vai tas ir pietiekami, ņemot vērā karu Ukrainā.

Pat Vācija apdomā, vai šo mērķi nevajadzētu lielāku vai vismaz noteikt kā minimuma robežu. Paredzams, ka gala lēmums tiks pieņemts NATO samitā šovasar Viļņā.

Trešdien ministru sanāksmē piedalījās arī Zviedrija un Somija, par kuru uzņemšanu NATO vēl joprojām nav nobalsojusi Ungārija un Turcija. Somu prese raksta, ka Zviedrija esot piekritusi, ka Somija iestājas NATO pirms zviedriem, jo Turcijai ir iebildumi tieši pret Zviedriju.

NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs ceturtdien dosies uz Turciju runāt par šo jautājumu.

Turcija pārmet Zviedrijai pārāk iecietīgu attieksmi pret teroristu grupām. Somijas interese un steiga pievienoties NATO ir saprotama. Somijai ir Eiropā garākā robeža ar Krieviju – 1340 km.

Stoltenbergs teica: "Esmu pilnīgi pārliecināts, ka gan Somija, gan Zviedrija kļūs par dalībvalstīm. Tajā pašā laikā secība nav vissvarīgākā."