Rinkēvičs atzīmēja Madrides un Viļņas NATO samitos pieņemto lēmumu ieviešanas nozīmi, sevišķi attiecībā uz atturēšanu un aizsardzību.
NATO atzinīgi vērtē Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanu
"Krievija ir un turpinās būt visnopietnākais un tiešākais drauds alianses drošībai. Tādēļ ir būtiski ieviest Madrides un Viļņas NATO samitos pieņemtos lēmumus un reģionālos aizsardzības plānus, stiprinot alianses atturēšanas spējas un nodrošinot NATO dalībvalstu teritoriju aizsardzību jau no pirmā centimetra," uzsvēra Rinkēvičs.
"Latvija kā uzņemošā valsts dara visu, lai nodrošinātu iespējami labākos apstākļus sabiedrotajiem, kā arī pastāvīgi iegulda un stiprina savas aizsardzības spējas. Svarīgi, lai NATO sniegtu maksimālu atbalstu, sevišķi pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšanā," teica Rinkēvičs.
Valsts prezidents @edgarsrinkevics, tiekoties ar #NATO ģenerālsekretāru @jensstoltenberg: NATO jānodrošina sistēmisks un ilgtermiņa atbalsts Ukrainai
— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) November 16, 2023
Vairāk informācijas:
💬https://t.co/nLCmb69wKV pic.twitter.com/01bmd7TKbQ
Latvijas prezidents uzsvēra nepieciešamību NATO nodrošināt sistēmisku un ilgtermiņa atbalstu Ukrainai un pauda atbalstu Ukrainas ciešākai integrācijai NATO.
Stoltenbergs slavēja Latvijas valdības apņemšanos tuvākajos gados palielināt aizsardzības budžetu līdz 3% no iekšzemes kopprodukta.
Tāpat NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka sarežģītā situācija Ukrainas frontē ir arguments, lai palielinātu, nevis samazinātu atbalstu Kijivai.
Palielinās spriedze uz Somijas un Krievijas robežas
Rinkēviča un Stoltenberga sarunās uzmanība tika pievērsta arī situācijai uz jaunākās NATO dalībvalsts Somijas robežas ar Krieviju, kur strauji palielinājusies robežpārkāpēju plūsma.
"Mums ir jābūt gataviem, ka šāda veida provokācijas un hibrīduzbrukumi būs uz visām NATO un ES dalībvalstu robežām ar Krieviju un Baltkrieviju," atzina Rinkēvičs.
Stoltenbergs vēsta, ka NATO ļoti rūpīgi seko situācijai, tā pārrunāta ar Somijas aizsardzības ministru, kurš pirms divām dienām bija Briselē, bet pagaidām tiek uzskatīts, ka Somija tiek pati ar visu galā.
Rinkēvičs uzskata, ka hibrīduzbrukumi gan uz Latvijas–Baltkrievijas, gan tagad uz Somijas–Krievijas robežās ir savstarpēji koordinēti. Bet viņš arī uzsvēra, ka, ja 2021. gadā pietrūka koordinācijas starp valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, tad kopš pagājušā gada septembra institūcijas koordinē lēmumus.
"Tas vienkārši ir tests – cik mēs uz to visu spējam reaģēt. Savā ziņā tie ir arī mēģinājumi radīt haosu un ietekmēt regulāro migrācijas plūsmu."
Zviedrijas uzņemšanas process tuvojas finišam
"Putins iebruka Ukrainā, jo vēlējās mazāk NATO, bet viņš saņem vairāk NATO. Viņš absolūti nenovērtēja Ukrainas iedzīvotāju apņēmību aizsargāt savu brīvību, un viņš absolūti nenovērtēja NATO atbalsta vienotību un spēku," norādīja Stoltenbergs. "NATO sabiedrotie sniedz bezprecedenta militāro, humāno un finanšu palīdzību Ukrainai. Latvija tajā spēlē atslēgas lomu. Tas ir jo īpaši svarīgi tagad, kad situācija kaujas laukā ir ļoti sarežģīta."
Tikšanās laikā tika apspriesta arī gatavošanās NATO Vašingtonas samitam, kas norisināsies 2024. gadā.
Latvijas prezidents atzīmēja Zviedrijas pievienošanās NATO nozīmi, paužot cerību uz drīzu Zviedrijas pieteikuma dalībai NATO ratifikācijas procesa noslēgšanu.
Turcijas parlaments ceturtdien beidzot sācis debates par Zviedrijas pievienošanos NATO. Diskusijas sākums Turcijas parlamenta Ārlietu komisijā ir svarīgs brīdis gan Eiropas drošībai, gan Turcijas attiecībām ar Rietumiem. Pēc diskusijām komitejā parlaments par iestāšanās protokola ratifikāciju varētu balsot jau šomēnes.
Bija plānots, ka Ārlietu komisija jau ceturtdien balsos par Zviedrijas uzņemšanu NATO, un tad jau balsojums parlamentā notiktu ātri. Taču balsojums komisijā tika atlikts un tas noticis ar Erdogana partijas ziņu.
Vilcinās arī Ungārija
"Eurasia Group" analītiķis Emre Pekers vērš uzmanību uz to, ka Turcija vēlas iegūt ASV Kongresa apstiprinājumu liela daudzuma iznīcinātāju "F-16" iegādei, un ASV to izmanto, lai ietekmētu Turcijas viedokli Zviedrijas jautājumā.
Tajā pašā laikā eksperts min, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana lēmums iesniegt Zviedrijas pieteikumu parlamentā tā apstiprināšanai, ticis pieņemts, lai parādītu Turcijas nozīmīgo lomu NATO aliansē.
"Izskatās cerīgāk nekā jebkad, bet nu teiksim "hop", kad būsim pārlēkuši tam pēdējam grāvim," atzina Rinkēvičs.
"Es ļoti gribētu cerēt, ka Turcijas parlamenta Ārlietu komisija un pēc tam arī Turcijas parlaments nobalsos par ratifikāciju. Un pēc tam, protams, arī Ungārijas parlaments nobalsos par ratifikāciju. Šobrīd vēl ir divas valstis, kurām par ratifikāciju jānobalso."
Zviedrijas pievienošanos NATO vēl nav ratificējis arī Ungārijas parlaments. Neraugoties uz prognozēm un iepriekš izteiktajām garantijām, šis jautājums nav gaidāmās Ungārijas parlamenta sesijas darba kārtībā.
