Ņemot vērā naftas nozīmi Krievijas ekonomikā, Kremlim var nākties sākt nopietni domāt par savu budžeta tēriņu pārskatīšanu. Kā ziņots, Krievijas valdība nākamā, 2015.gada budžetu pieņēma balstoties uz aplēsēm, ka nafta maskās 96 dolārus par barelu. Kaimiņvalsts presē tiek ziņots, ka budžeta tēriņus var nākties nogriezt pat par 10%, bet grūts būs jautājums, kurās jomās īstenot šos samazinājumus.
Kā ziņo Krievijas laikraksts „Nezavisimaja Gazeta”, Finanšu ministrijas amatpersonas pēc OPEC lēmuma atzinušas, ka naftas cenas orientieri, uz kā balstīts budžets, jāpārskata. Proti, 80 dolārus par barelu tagad uzskatīt nevis par pesimistisku, bet mēreni optimistisku prognozi. „Kāpēc Krievijas valdība [pieņemot budžetu] bija pārliecināta, ka naftas cenas samazināšanās zem 90 vai 80 dolāriem nav iespējama, pagaidām nevar izskaidrot,” piebilst laikraksts.
Krievijas naftas uzņēmumi publiski gan reaģējuši bez panikas. „Rosņeft” paziņoja, ka uzņēmumam ir pietiekamas rezerves, jo kompānijai naftas ieguves izmaksas ir zemākās pasaulē - nedaudz vairāk par četriem dolāriem par barelu.
12 valstu organizācija OPEC, kas saražo trešo daļu pasaules naftas, ceturtdien vienojās saglabāt ieguves griestus esošajā līmenī, proti, 30 miljoni barelu dienā. Krievija bija cerējusi, ka kartelis ieguves līmeni varētu samazināt, lai mudinātu naftas vērtības pieaugumu.
Iespējams, OPEC šādu lēmumu pieņēma, lai nezaudētu savu tirgus daļu. Cenu krišanās arī varētu izspiest no tirgus daļu ASV slānekļa naftas un gāzes ieguves projektu. OPEC ģenerālsekretārs Abdalla Salems al Badri norādīja, ka organizācija vēros, „kā uzvedīsies tirgus, un attiecīgi skatīsimies, kā rīkoties”. Bet žurnālistus viņš aicināja nesatraukties: „Kādēļ jūs tik ļoti uztraucaties par mūsu ražošanas apjomiem? Ja cena kritīsies, vai tad tas nepalīdzēs jums uzpildīt sava auto degvielas bāku? Ja vien jūs neesat naftas tirgotājs, kādēļ jūs tik ļoti uztraucaties? Bet, ja jūs esat žurnālists, tad tas ir lieliski jums pašam!”
Pēc naftas eksportētāju valstu organizācijas OPEC lēmuma nesamazināt naftas ieguvi Krievijas nacionālā valūta - rublis - zaudējis vairāk nekā trīs procentus vērtības pret dolāru, sasniedzot jaunu rekordzemu līmeni.
Kopš jūnija jēlnaftas cenas pasaules tirgū ir samazinājušās par 30%, galvenokārt saistībā ar pārprodukciju un ASV dolāra vērtības pieaugumu. 12 valstu kartelī, kas saražo trešdaļu pasaules naftas, nav vienprātības, vai cenu celšanai samazināt ieguves apjomus. To vēlas nabadzīgākās OPEC valstis, tādas kā Venecuēla un Ekvadora.
Savukārt Krievija nav OPEC dalībvalsts, un pirms dažām dienām valsts finanšu ministrs atzina, ka, ja sankciju dēļ Krievija zaudē aptuveni 40 miljardus dolāru gadā, tad naftas cenu samazināšanās dēļ robs ir vēl daudz lielāks - aptuveni 100 miljardi dolāru. Līdz ar to Maskava būtu ieinteresēta, lai naftas cenas aug.
Tomēr pati Krievija sūtījusi pretrunīgus signālus. Tiek ziņots, ka, no vienas puses, Maskava esot ierosinājusi, ka varētu samazināt naftas ieguves apjomus, ja OPEC valstis darīs to pašu. No otras puses - enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paudis, ka Krievija ieguves apjomus varētu nemainīt un saglabāt aptuveni esošajā līmenī.
Naftas cenas pasaules tirgū piedzīvo kritumu saistībā ar bažām par pārmērīgām enerģijas piegādēm un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC mājieniem nesamazināt naftas ieguvi. Šajā situācijā strauji turpina kristies arī Krievijas rubļa vērtība. Tas tiek skaidrots ar milzīgo Krievijas ekonomikas atkarību no naftas un gāzes cenām. Finanšu analītiķi jau prognozē Krievijas ekonomikas drīzu nonākšanu recesijā.
