Polija jūnijā izvēlējās Francijas bruņojuma ražošanas milzi "Thales" un tā konkurentu no ASV "Raytheon" kā pēdējos divus konkursa dalībniekus jaunās pretraķešu aizsardzības vairoga sistēmas piegādei. Tiek lēsts, ka projekta izmaksas desmit gados sasniegs 5,8 miljardus eiro.
Tikmēr Francijas un Krievijas noslēgtais līgums par “Mistral” ir 1,2 miljardus eiro vērts. Karakuģu piegādi Parīze gan uz laiku apturējusi, ņemot vērā NATO un vairāku rietumvalstu politiķu kritiku par Maskavas lomu Austrumukrainas nemieros.
Saasinoties krīzei Ukrainā, Polija ieplānojusi palielināt aizsardzības budžetu un desmit gadu laikā atvēlēt vairāk nekā 33 miljardus eiro militārā aprīkojuma atjaunošanai, tostarp pretraķešu vairoga, bruņutransportieru, zemūdeņu un bezpilota lidmašīnu iegādei.
Jau ziņots, ka Francija apturējusi pirmā desanta kuģa „Mistral” piegādi Krievijai, paziņojusi Parīze. To bija paredzēts izdarīt jau oktobrī. Taču lēmums par kuģa piegādi tikšot pārskatīts, kas nozīmē, ka Maskava tomēr varētu tikt pie modernajiem karakuģiem, kopumā diviem.
Parīzes lēmumu aizkavēt „Mistral” pārdošanu atzinīgi novērtējuši Francijas sabiedroti NATO un Ukraina, bet Krievija paziņojusi, ka tā nav īpaša traģēdija.
Desanta bāzes kuģis „Mistral” ir lielākais kuģis Francijas jūras flotē. Tas var uzņemt līdz 16 helikopteriem, desmitiem bruņu transportieru un simtiem kareivju. Līgumu Maskava un Parīze parakstīja 2011.gadā, kad Francijas prezidents vēl bija Nikolā Sarkozī. Tas notika tikai pāris gadus pēc Gruzijas kara. Bijušais Krievijas jūras flotes admirālis Vladimirs Visockis savulaik izteicies, ka 2008.gada karu pret Gruziju Krievija būtu uzvarējusi 40 minūtēs, ja tai jau toreiz būtu bijuši “Mistral” kuģi.
Kopš vasaras sākuma uz pirmā „Mistral” kuģa, kas saucas „Vladivostoka” un ir gandrīz pabeigts, tā izmantošanu apguvuši aptuveni 400 Krievijas jūrnieku. Otrs kuģis „Sevastopole” saskaņā ar līgumu jāpiegādā nākamgad, bet Parīzes trešdienas paziņojumā tas nav pieminēts.
„Mistral” pārdošanas kritiķi bažījas, ka Krievija šos karakuģus var nākotnē izmantot militārām operācijām Baltijas vai Melnajā jūrā.
Pašas Maskavas reakcija nebija pārāk asa. „Tā nav traģēdija attiecībā uz [Krievijas] apbruņošanos,” paziņoja aizsardzības ministra vietnieks Jurijs Borisovs, gan norādot, ka tas ir nepatīkami un papildina spriedzi sadarbībā ar Franciju.
