“Es domāju, šai kaķa un peles spēlei ir jābeidzas,” teicis Mišels, tādējādi norādot uz Turcijas atkārtotām darbībām Grieķijas ūdeņos gāzes izpētes darbu nolūkos.
Viņš uzsvēris, ka Eiropas Savienības līderi samitā 10. decembrī apspriedīs sankciju piemērošanu Turcijai, piebilstot, ka pastāv gatavība izmantot bloka rīcībā esošos līdzekļus. Brisele jau iepriekš draudējusi Ankarai ar sankcijām saistībā ar tās aktivitātēm reģionā.
Septembrī parādījās optimisms par iespējām atrisināt jautājumu dialoga ceļā pēc tam, kad NATO sabiedrotie Grieķija un Turcija piekrita atsākt kopš 2016. gada iestigušās sarunas.
Tomēr cerības atkal izplēnēja, kad Turcija oktobrī atkal nosūtīja savu kuģi atpakaļ uz reģionu veikt izpēti.
KONTEKSTS:
Pēdējos gados Vidusjūras austrumos ir atklāti ievērojami dabasgāzes krājumi. To apguvē ir iesaistījušās reģiona valstis Grieķija, Kipra, Izraēla un Ēģipte, kuras ir vienojušās par 2000 kilometru gara cauruļvada izbūvi Vidusjūrā, pa kuru dabasgāzi piegādās Eiropai.
No energoresursu importa atkarīgā Turcija nav mierā, ka tā nav iesaistīta Vidusjūras dabasgāzes apguvē. Pagājušajā gadā Turcija sāka izpētes darbus netālu no Kipras, kuras ziemeļu daļu kopš 1974. gada kontrolē Ankaras atbalstīta valdība.
Ankara uzskata, ka jūras robežas komerciālai izpētei būtu jānosaka vienlīdzīgi, par izejas punktu nospraužot Grieķijas un Turcijas kontinentālās daļas, neietverot Grieķijas salas. Atēnas norāda, ka Turcijas nostāja pārkāpj starptautiskās tiesības.
